| Spārnotie draugi. |
[Feb. 4th, 2011|09:29 am] |
|
Agrā rīta saules slīpi krītošie, gaiši iesārtenie stari lika senilai mūra sienai kūpošu tvaiku mutuļu veidā atbrīvoties no liekā mitruma, un no jumta sniega klajumiem pilošais ūdens ar savu pakšķu simfoniju daiļoja apkārtni. Bet tas nav galvenais, pirmo reizi kopš septembra es dzirdēju putnu rīta dziesmas. Vārnas un kaijas neskaitās. |
|
|