| |
[Mar. 5th, 2007|01:57 am] |
Jau kopš agras bērnības allaž esmu bijis zvaigžņu karu cienītājs. klusībā pie sevis esmu ne vienu vien stundu pavadījis, apcerot džordža lūkasa radītajās filmās redzēto fīču ieviešanu ikdienas dzīvē [ar īpašu uzsvaru uz magnētisko atgrūdējpacēlāju lietošanu [tās ir vienas labas štelles]]. taču, būsim godīgi pret sevi, tehniskās ierīces nau vienīgās fīčas, kas mani tajā visā pasācienā vilina, man dikti dikti patīk arī visādi masu skati. pilsētas, piemēram. tādas, kur šurpu turpu savā nodabā vazājas visādu dīvainu tautu/rasu/sugu pārstāvji, zaļi, zili, lillā, ar rokām/kājām/snuķiem, kas aug ārā no visintersantākajām vietām [nē, gunčār, neesmu ievērojis, ka kādam tajās filmās snuķis sprauktos laukā no dibena]. īsāk sakot, raibs pūlis man patīk.
un paskat tik, ko tik cilvēkam nenākas sastapt aizejot uz izstādi "skola 2007"! domājat, ka tur ir normālu ļautiņu pārpilnība biezā slānī? vienīgie cilvēki, ar kuriem es paspēju sarunāties 10 minūšu laikā bija 3 apbrīnojami nesekmīgi urļiki [vidusskolas beigšanas eksāmenos viņiem tāds vidējs līmenis bija f], garīgi slims puisis, kurš vēlējās, lai es apskatu viņa invalīdu apliecību, un resns krievu onka, kurš gribēja sākt studēt būvniecību no 3ā kursa, jo pirms kādiem 30 gadiem viņš ir beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Un tad vēl ik pa brītiņam manu redzes loku šķērso mazs [augumā ap 1,60m], spalvains, koši zaļš velns_zin_kas, kurš reklamē velns_zin_ko, pastiprinot Star Wars fīlingu. Forši!
[es tikai ik pa brītiņam iedomājos, vai nebija tā, ka es to mošķi redzēju vienīgais, bet spriežot pēc tā, ka cilvēki ar viņu runājās, laikam nē [ja vien es nebiju vienīgais, kurš redz gan zaļo velns_zin_ko gan cilvēkus, kas ar viņu runājas]] |
|
|