| ņamma ņamma |
[Dec. 18th, 2006|11:59 pm] |
Vai es vienīgais esmu ievērojis, ka tējas biezumi ir diezgan garšīgi? Nē, es neesmu mazs izbadējies etiopietis, neesmu ekstrēmists un relatīvi neesmu arī traks, bet tik un tā - viņi ir garšīgi. It īpaši tajos momentos, kad viņi peldina savus mīkstos ķermenīšus pēdējos tējas miligramos, viņi piešķir pēdējam malkam īsti tējīgu stiprumu. Tas ne tikai uzmundrina, jo satur visvairāk kofeīna, bet, labākajos gadījumos, "savelk" muti tā, ka tu izskaties pēc vecmāmiņas. Forši.
Vai es esmu vienīgais, kuram patīkamu decembra vakaru ar mega-stipras tējas savilktu vaigu tematiku traucē negaidīti uzradušies lecīgi iedomu tēli? Man liekas, ka tā gadās daudziem.
- Nu, kā tad mums te sokas ar savas brīvās gribas uzklausīšanu un dzīves atbrīvošanu no nevajadzīgiem un pašizdomātiem noteikumiem?
- Džim, kā naglai uz galvas! - es atbildēju sev netipiski možā garā.
- Ahāāa.. jo?
- Jo tieši ar to es šobrīd nodarbojos.
Vai es esmu vienīgais, kuram patīk, izmetot šķietami nenozīmīgas, bieži vien, citiem pilnīgi vienaldzīgas frāzes, sajusties traki varošam un, priekā smaidot, sakrustot rokas uz krūtīm, it īpaši sarunās ar lecīgiem iedomu tēliem?
- Un tas izpaužas kā.... [nepārprotams mudinājums pastāstīt ko vairāk]
- Vienkārši - ko gribu, to daru! Ja vēlos dzert stipru, biezumiem piesātinātu, muti savelkošu tēju, tad to arī daru! - es priecīgs attraucu, cenšoties kliedēt Džima vienmuļā toņa radīto sarunas garlaicīguma momentu, un iemalkodams lielu [cik nu tas iespējams] malku ar biezumiem bagātu, stipru melno tēju.
- Ahāāā... Vai tava šīsdienas lielā uzvara pār psihi ir šķidru sūdu ēšana?
- Jā!
- ... [pauze].. malacis...
- Nu, ar kau ko taču ir jāsāk.. |
|
|