| šis tas ir mēms |
[Aug. 13th, 2005|09:16 am] |
Zeme vairs nebija spējīga uzsūkt sevī ne grama ūdens, viss, kas vien varēja būt samircis, bija samircis. Apkārtni, cik vien tālu skats sniedzās (kas, konkrētāk būtu līdz mežmalai kāda puskilometra attālumā) klāja haotiski izsvaidītas ūdens lāmas, kas, savienotas ar sīkām lietus ūdens un dubļu tērcītēm, lēnām pārvietojās ur reljefa zemākajām vietām. Agrīnie saules stari uz īsu brīdi parādījušies, atkal paslēpās biezajos, svina pelēkajos mākoņos un drēgnajā miglā. "Šitais jau sāk kļūt nomācoši," Einārs izkāpa no mašīnas, iemērcot kājas pirmajā šīsdienas peļķē. Mašīna pārtrauca skanīgo putnu rīta plejādi (šorīt gan tā sastāvēja pamatā no kaijām) ar diviem identiskiem pīkstieniem un durvju aizslēgšanas īso klikšķi. "Guut!" Einārs zināja, ka vāciski to uzrakstīt viņš pilnīgi noteikti neprastu, gluži tāpat, kā viņš neprastu vāciski uzrakstīt jebko citu. Uz tuvējā soliņa pievēris acis un zodu atstutējis pret krūtīm gulēja Arvīds, saukts arīdzan par Mēmo. Ironiski, taču mēms Arvīds nepavisam nebija, viņš bija kurls un gandrīz akls, taču ne mēms. Un tomēr, nevis Arvīds, bet Mēmais.
Uz zemes pie Mēmā kājām gulēja tukša, netīra burka, no kuras dvesa spirta sīvums - viņs atkal bija piedzēries. Uz neilgu brīdi Mēmais piepacēla galvu un aplaida duļķainu, nefokusētu skatienu tuvējai apkārtnei, taču nepamanīdams pāris soļu attālumā stāvošo Eināru. Einārs sāka dusmoties uz matu šķipsnu, kura jau labu laiciņu uzkrītoši līda acīs, izvilka vienu roku (savu) no kabatas un atglauda dumpīgo šķipsnu aiz auss; Mēmais, šķiet, pamanīja kustību un, pieliecis galvu, sāka pētīt Eināru.
"Aaoiii, jai kaaah jiki-jiki-jiki. Ei, eiiiii, japak, keeeaaah gabaaaa!!"
Ak, jā neliels sīkums - Mēmais bija ne tikai vājredzīgs un kurls, bet arī pilnīgi ķerts. Viņa jumts bija aizbraucis jau labi sen un nu atradās ļoti tālu.
"Labrīt, Mēmais! Skatos, atkal dzēris esi!"
"Eeeojaaaah!!"
"Paldies, man iet labi. Jēziņ, Mēmais, tev nevajadzētu tik daudz ..." Einārs aprāvās. Prātā uzjundījās atmiņu ainas par to, ko viņš pats bija darījis pāgājušonakt, atrazdams savā mājā nevienam nepiederošu viskija pudeli. Visi minējumi par to, kā viņa gadījusies pie Eināra gultas veļas nesniedzās daudz tālāk par citplanētiešiem. Citplanētiešiem, vai arī māsas dzimšanas dienas pasākumu kā rezerves variantu.
Kad viskija aizmiglotais prāts jau tiecās uz gulētiešanu un ķermenis bija ļengans kā puvis ābols, nez no kurienas atkal uzradās Džims.
"Atkal dzeram, ko?"
"Pazūdi!" Džima ierašanās Eināru itin nemaz neiepriecināja.
"Opā, vai tā kāds sagaida senu draugu?!"
"Nekad neesmu teicis, ka tu esi mans draugs. Ko tev vajag?"
"To pašu ko vienmēr - man ir šis tas sakāms."
"Sper tik ārā!" Einārs bija drošs, ka nekas ko Džims sāks stāstīt, nevarēs viņu atturēt no ieslīdēšanas tīkamajā miega zonā.
Džims sāka atkal kaut ko vervelēt, šoreiz Eināram pat īsti netapa skaidrs, ko Džims viņam pārmet, ausīs nejauši nokļuvušie vārdi "fragments" un "neorģināls" neko daudz neizteica. miegs bija jau ar roku aizskarams, līdz brīdim, kad... Līdz brīdim, kad pie galvas stāvošam telefonam iemirdzējās displejs, iespīdējās taustiņi, sāka spīdēt palīggaismiņas un ar "Tididididididiuu" skaņu telefonā parādījās sms. "Mīce."
"Ou, johaidī, tu smaidi!!" Džims kļuva manāmi neapmierināts.
"Jā," atzina smaidošais Einārs "smaidu gan!". Smsu viņš vēl nebija izlasījis, taču pieķēra savus vaigu muskuļus jau savelkamies smaidā. Mutes dobuma bojāšana.
"Un kā tu domā, kā ellē lai es bojāju tev garīgo, ja tu tik bezjēdzīgi smaidi ne par ko??"
"Nebojā! Pasaki pārmaiņas pēc ko jauku!"
"Mmm, neteikšu!"
"Jo?"
"Jo. Tu pats labi zini iemeslu."
"Ja?" Eināru pārņema neviltots izbrīns
"Mhm!"
"Varbūt apgaismosi mani?"
"Kad tu pēdējo reizi pats par sevi pateici ko labu?"
"M? Zini, nav ne jausmas!"
"Pateikšu priekšā - sen. Lai arī par sevi tu esi augstās domās, tu to nesaki pats, bet gan ieliec vārdus mutē citiem, kuri ir pietiekami stulbi, lai to tev atļautu. Un tādu nav maz! He-heii! Es tomēr varu tev pabojāt garīgo!! Es nu gan esmu malacis!" Džims sāk izklausīties netipiski priecīgs.
Sms tik tiešām bija no Mīces. Smaids lēnam atausa... |
|
|