| kā gan cilvēkiem var nepielekt un cik gan var runāt par vecām tēmām |
[Feb. 11th, 2009|08:56 pm] |
| [ | blah blah blah |
| | Nebelhorn- Hel die Streitaxt | ] |
aizdomājos, ka man jau labu laiku krīt uz nerviem saņemt vēstules, kuru tēmas ir mūžīgās nemainīgās. nenāk ne prātā tādām rakstīt atbildi.
tipiskākās:
kā klājas?
-klājās tāpat kā klājās līdz šim tak. tiešām nenāk prātā neviena frāze, kuru jau reiz nebūtu rakstījusi kā atbildi uz šo jautājumu.
ar ko nodarbojies?
-lietoju alkoholu. vairāk vai mazāk, bet tā sanāk.
kad satiekamies?
-tiklīdz man būs vēlme šo cilvēku satikt. neatzīmēju konkrētas tikšanās savā plānotājā un ar nepacietību negaidu katru liktenīgo dienu, kad atkal ar kādu sen neredzēto tikšos.
kādēļ es iekāroju tieši tā auto tieši to modeli?
-tāpat vien.
vēlētos, kaut ar laiku šādas vēstules beigtu pienākt manā meilā.
kaut cilvēkiem reiz pielektu. bet tā jau es nelecos. |
|
|