| . |
[May. 14th, 2008|09:27 am] |
|
ierēkt par pasauli ir atļauts, bet kad tā izdomās man atriebties? |
|
|
| saku, jo jautāji, mīļumiņ. |
[May. 14th, 2008|11:24 am] |
ņēma un iegrūda man nekādi nesaprotamu trigonometrijas kontroldarbu. nekādi neizdevās sameklēt pareizo domas virzienu tā atrisināšanā, tam skaidrojumu. iespējams, nevēlējos. īslaicīgs aklums ir pat jauks, tas piešķir patīkamo ticību ikvienam sīrupa pielietajam apzīmējumam. vien neskaitāmas dienas ritējušas bezjēdzīgi.
skarbā patiesība, ka kāds te māna otru, sāpīgi iedur. bet patīkami reibinošās zāles padod apziņa, ka es neesmu tā, kas sasmērējusies.
tagad man var piesiet to, ka esmu patmīlīga neliete? kaut vai, kā nekā, tu esi tas, kam sirdī duras, ne es. |
|
|