| pamatīgi pretrunīgs perfektuma pieņēmums. |
[Mar. 15th, 2007|09:57 am] |
homo sapiens, kurš ilgojas dabūt papīrīti.. apzīmētu ar amoriņiem.. knaps, neīsts prieks-to var pamanīt pateicoties bezizteiksmīgajām acīm, kuras tādas kļūst ikreiz ieskatoties zīmīšu atvilktnē..
..nez, kā jūties,kad nedabū neko pēc ilgas gaidīšanas, cerēšanas, peldēšanas uz riņķi debesīs,kuras īstenībā ir tikai kastroļa dūmi?
tieši tā.. kas tūkstošreiz izjusts.. tā taču ir.. katram, kam nu stiprāk, kam vājāk, taču ik dienas.. nemanāmi vai manāmi.. šī sajūta nebeidz sekot kā riebīgs, kausēts piena produkts.. tomēr jāatzīst,ka galvenokārt pie uzpūteņa cilvju prāta iedaļās vainojami senči, kuri mīl bez apstājas rakt savas jaunības dienu piedzīvojumu nepārspējamības bedres..
taču neaprakstāms ir tas kā jūties kad piepildās lielās cerības.. tad esi patiešām priecīgs, pat nejūti nepatīkamās sajūtas, kuras līdzinās nejaukām nātrēm, kuras grūti šķērsot.. tā nu tu savas cerības glabā lielā, izgreznotā kārbiņā..
..bet iespējams tu piederi pie tiem,kam nekad nepietiek, tu vēlies vēl un vēl līdz saproti,ka tev nepieciešamais nav tas..
tas viss ir sīkums, manī mājo tas,ko nosaucu vispirms,vien jāsapotē cilvju smadzenes, jāprot nepaklupt uz kāpnēm.. lai spētu patīkami nodzīvot pacietībā, kamēr pienāk īstais laiks un varētu ausīties žagatu izdarības izdarības pavasarī..tās mierā nestāv.. :)) |
|
|
| spāre |
[Mar. 15th, 2007|06:30 pm] |
|
violeta,jauka, kustīga. |
|
|
| paredzamā spīdošā nākotne. |
[Mar. 15th, 2007|06:55 pm] |
|
ieskrēja stabā..nekas traks, par visu parūpēsimies. |
|
|