| atgriežos.. |
[29 Nov 2008|09:37pm] |
periodiski rakstu vairākās dienasgrāmatas.. šobrīd gribas latvisko, citādi pavisam valodu aizmirsīšu!
Londonā ziemas nav, nebija un diez vai būs. Tas 5 minūšu pirmais sniegs kura dēļ abas ar Luīzi kratījāmies metro, lai kopā papikotos- protams ka izkusa jau līdz tam kad mēs uzstūķējām zābakus un tikām līdz metro. Skumji. Ja būtu tāds reāls aukstums un ziemīgums tad mans organisms saprastu- sesijas laiks, Alise, sāc mācīties... bet tā kā laukā vienmuļā pelēcība- es neko nedaru. Saku visiem, ka man creative crisis+ credit crunch. Vai tā ir īstenībā, nezinu.
Pirmdien jānodod portfolio... visus projektus it kā esmu izdarījusi, pirmie divi viennozīmīgi bija labāko kursa sarakstā... bet vai es spēju tagad visu ideāli prezentēt?...
As you can see, nowadays Alise has got a new feature- teenage selfdoubts and lack of confidence. soooooooooo untypical.
|
|
| tajos padsmit gados... |
[29 Nov 2008|09:46pm] |
tajos padsmit gados tomēr bija vieglāk... viss bija salikts pa plauktiņiem. Odrija- skaista, Jūlija- vesela, Parīze- sapnis.
tagad viss citādi.
Sūzija stāstija, ka kad tikko pārbrauca no Ķīnas uz Eiropu viņai šķita, ka viņa esot pilnīgi neizglītota, ka neko nesaprot, utt. Man (dzīvojot te jau 11 mēnešus) ir uzmetusies šī sajūta tikai tagad. nezinu kā noformēt esejas, kurus žurnālus vērts lasīt, klasiku nezinu... šodien pat skumu pēc rupjmaizes, aizgāju līdz krievu veikaliņam, nopirku kārumus, servelāti un rupjmaizi. Nostaļģija.
|
|