tukšums
|
Sunday, March 6th, 2005 |
|
||||||
Nost ar masu mediju uzpūstajiem bubuļiem. Ēdīšu sviestu. Sadegšu kaut kādā ātrumā. Par iekšām un malām. Gribu nekaunīgi atzīties, nevis slaucīt visu pagultē. Gribu nomierināt savus olbaltumvielu receptorus. /Mūzika dēļ sviestainās lirikas. Šodien draudzene izteicās, ka man ir īsts mākslinieka midzenis. Viena mala apstrādājas, un tomēr loki zem acīm. ~ Turpmāk bez "gribu". Darīšu un viss. Vai arī nedarīšu, ko nevajag (Pēc maniem smadzeņu izveidotajiem nolikumiem). Vīraki sāk pelēt un es tev varētu teikt: "paldies, bet attā". Nezinu, skumjas laikam, slīcināšos skābeklī, ko nesīšu šūnām. Noslēpšu acis piķa melnā tumsā. Laikam uznākusi "major depression", bet vispār tā jocīgi. Atceries - viņi ir visur! Rītdiena, es tevi gaidu! Laipni lūdzu. Paldies, jums tāpat! Mēs esam unikāli... un tas vilina. |
||||||
|
|
||||
Manam organismam palika slikti. | ||||
|
tukšums
|