dvēselei liekais

Sun, 24 Apr 2005 15:40:15 GMT

man patīk dzīvot stabilitāte, un pavisam nelāgi ir tad, kad viss, ko es tik centīgi saudzēju un mēģināju salikt pa plauktiņiem vienkārši sabrūk.
man ir slinkums sākt visu no sākumam - soli pa solim - tāpēc es varbūt ceru,ka viss atgriezīsies, bet tikpat daudz arī ceru, ka viss radikāli izmainīsies.
es sevi neizprotu.
sarežģīts raksturs.

Mon, 10 Jan 2005 22:41:58 GMT

es nevaru izvēlēties pie kuras galējības, lai ķertos - būt mazā, labā meitene vai arī kļūt par galīgo tusētāju, jo balansēt pa vidu var būt tik sasodīi grūti.
dažreiz uznāk iedvesma pildīt visus mājasdarbus, censties un tā, taču citreiz gribas tikai un vienīgi nodzerties.

Sat, 08 Jan 2005 15:25:38 GMT

kad viss - liekas, ka tavs mērs ir pilns. un vajag vienkārši izlikties. negribas pokemoniski čīkstēt, cik slikti iet, bet tomēr - tas palīdz. man nemaz nevajag, lai kāds paglauda galviņu un pasaka, ka viss taču būs labi - nē - man vienkāršī gribas pateikt un atbrīvoties, lai aizmirstu.
gribas pateikt, ka man tik ļoti gribas savā dzīvē pāršķirt jaunu, tīru lapu, bet katru reizi, kad šī iedvesmu uznāk, ļaunā pagātnes roka nāk un apņemšanās pazūd.
pagātne pārņem?