| iedomājies... tu lido pār Rīgu. spārni tiek vēzēti plaši un ritmiski. paskaties pa kreisi - tur Pulvertornis, paskaties pa labi - tur Bastejs. te pēkšņi vējš... BĀC. tu atceries, ka tas ir tikai sapnis un ka jāceļas uz darbu. loģiski, ka seko kritiens, jo spārni vairs neklausa, to vietā tev pēkšņi ir atkal rokas! un skaties, ka tu jau krīti un ar skaļu blīkšķi izvelies no gultas ar uz sāniem izstieptām rokām un vēja sapuustu seju, kas atduras čībās... rodas doma, ka nākošreiz jāuzvelk ķivere. kaut gan varētu jau mācīties arī lidot... |