Interesanta tā dzīve. Reiz iepazinos ar meiteni, izrādījās, ka tajā brīdī mums bija daudz, par ko parunāt, un tīri jauki arī parunājām par savām dzīves dienām un nedienām. Un tad arī loģiski, ka muusu ceļi šķīrās, jo mums tā bija tikai nepieciešama garīga tikšanās, lai turpinātu iesākto ceļu, lai kādā brīdī atbalstītu viens otru un dalītos ar kaut ko. Un dzīvotu tālāk.
Tad reiz gadījās iepazīties ar citu meiteni. Arī bija, ar ko dalīties un patīkami vadīt laiku sarunās. Taču pēc kāda laika izrādās, ka viņas viena otru pazīst. Pilnīgi atsevišķs gadījums, kā varētu domāt, bet nu nē, jo kā izrādās, tad kāda puse manu draugu un paziņu ir savā starpā pazīstami... var jau brīnīties, kā tas tā, bet no otras puses - līdzīgie viens otru dzīvē atrod tik un tā. Ļoti interesanti.
Ir vēl bijis tā, ka iepazīstos ar diviem cilvēkiem pilnīgi nesaistītos apstākļos un tad viens pasaka, ka man esot sveicieni no tā otra... jauka dzīve.
Dzīve ir kā sarežģīts audums, kas veidots no simtiem pavedienu, un katrs pavediens ataino kādu lietu, parādību, attiecības, priekus, skumjas, domas muusu dzīvēs, taču, ja kādu reizi liekas, ka kāds no tiem pazuud, tad tā tikai liekas, jo tas aiziet uz auduma apakšējo pusi, lai kādā brīdī atkal uzpeldētu augšpusē un atgādinātu par sevi. Vienkārši un saprotami un brīžiem negaidīti. |