|
Oct. 8th, 2006|06:37 pm |
Taa. Tepat paaris soljus no manis mani gaida klade. Taa sauc un vilina. Bet es nenaaku. Kapeec? Tapeec ka man papriekshu gribaas mazliet apmierinaat to tur, kas iekshaa visu laiku skrapeejaas un dauzaas. Nu taa pavisam nedaudz. paaris vaardinjus, smaidinjus un buchinjas. Pats briinos kaa tas var buut, ka tas, tur iekshaa, ir tik liels. UN kameer vinsh neuzticaas, miera nebuus! NEBUUS!!! vinsh prasa un prasa peec kaarteejaas devas.
Es zinu, ka paies laiks un viss buus labi. bet pagaidaam jau atkal truukst. truukst. truukst!
UN kapeec es peekshnji juutos tik mazinsh, un kapeec visi mani spozhie pasaules iekaroshanas plaani vairs neliekas tik spozhi? un kur palicis mans niknums un ciinjas spars?
man tagad gribaas tikai nedaudz taa tur. karteejo devu. un tad , tikai tad man aciis atkal zibenjos un es triekshos uz priekshu cauri visiem shkjeershljiem.
Mans plaans netiek pildiits, jo mazais robots ir paarveerties cilveekaa. UN tagad tikai jaacer ka radiisies ticiiba un miers. Jacer ka mazlowa piramiidas rekonstrukcija buus veiksmiiga. un uz priekshu! ar smaidu sejaa, ar speeku, energjiju, skrieshus pretii naakotnes leecoshajai saulei!!!
bet ja nee. tad ir gaidaama vai nu baigaa reforma manaa personiibaa un uzskatos vai arii nepatiikama, bet nepiecieshama 100% atdoshanaas plaana izpildei. |
|