| |
[Nov. 3rd, 2006|12:51 pm] |
rekā, vajag tikai uzdot pareizos jautājumus un viss mainās! Respektīvi ja neviens neko nedara lietas labā, tad jākļūst par līderi un jārīkojas. Jā, būt par līderi un vispār kautko darīt nozīmē arī uzņemties risku un visu iespējamo negatīvo uz sevis.
Man paveicās. Es šāvu un trāpiju.
un ja tas tā turpināsies, tad lai cik dīvaini tas arī nebūtu, rezultāts būs pozitīvs. protams kad tas notiks es jau būšu par visu aizmirsis.
eh. ok. seminārs. |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2006|02:09 pm] |
bac. visi aizbrauca mājās. man arī bija iespēja. bet es paliku. eee. negribu negribu.
doma bija pamaciities, pasportot. bet nu nezinu nezinu.
hmz.
labi.
tātad vakar, atsacījos piebiedroties doties nakts reidā pa v-rīgu , nopirku grāmatu , palasiju un devos cucheet. gramataa biju viilies, jo neskatoties uz ceriigo virsrakstu mērķaudutorija laikam bija kādi 10 - 15 gadu jaunieši. anyway. galīgi slikti nav.
naktī pamostos jo mani mīļie biedri ir atgriezušies un turklāt kā parasti ar klēpi salaupītas pārtikas. no skaļā trokšņa nekas neatliek kā celties augšā un palīdzēt iznīcināt lietišķos pierādījumus. hehz. cilvēki dara blēņas un tas viņu satuvina. bet no rīta sāpēja vēders, jo nav labi pa vidu nakts mieram ēst.
no rita, visi 4, mūsus super teams, devāmies uz skolu.
morāle - tādas nav.
ā, jā. tikko uznāca dusmas, varbūt pat skaudība, nezinu. par to kā citi izpušķo savas dzīves. ar bildēm. daudz. re cik es kruts. bet bildes taču melo. melo melo melo.
bet man visjūtīgākais orgāns tomēr ir acis, un es mēdzi labi uzķerties. un es nespēju tikt ar sevi galā, tapēc man ir tiesības nonieicnāt tos , kas rāda savu pasauli caur bildēm, un rāda tā, itkā būtu paši laimīgākie pasaulē. bet nevajag dirst. tāpat viņi jūtas nožēlojami. un tikai tapēc ka esat pārāk vāji lai izrādītu savu vājumu, jūs slēpjaties aiz skaistām bildēm. mha. |
|
|