| |
[Oct. 22nd, 2006|01:34 pm] |
Vakar atkal sapņoju ka es spēju lidot. Tā vienkārši. Es savicinu rokas un es līdz ar vēju paceļos gaidā. Tā nu es planēju pats virs savām mājām, un redzu visu no augšas. Ir mazliet bail pacelties pārāk augstu, jo pat sapnī neesmu pārliecināts par manu brīnumaino spēju patstāvīgumu. Vēl ir bail no elektrības vadiem. Bet es patiešām lidoju.
Un man šādi sapņi rādās bieži. Vismaz agrāk. Vakardienas lidojums man to atgādināja.
Šodien izbraucu pēdējo reizi ar savu mīļo mocīti. paspīdiznāju viņu, un viņš nikni dziedāja. Līdz nākamvasarai. Tev būs jauns kažoks.
Vēl ir auksts un līst lietus.
vakar arī iesāku beidzot darīt to kas man jādara. Ja paveiksies tad pat līdz pirmdienai būšu kautko uzrakstijis.
Tas arī īsumā viss. mana dienasgrāmata. (dear diarrhoea ) |
|
|