| |
[Oct. 19th, 2006|03:57 pm] |
šorīt šausmīgi sakaunējos par sevi. sajutos kā īsts freeriders. Un tā jau arī ir. Uz semmināru nebiju, uz komandas meetingu nebiju. divu dienu laikā neko neesmu vēl izdarijis. un tad man palika bail. gribas izvairīties no atbildības. gribas kautkā izšmaukt no patiesības.
tad nu es tagad cītīgi meklēju matreālus un ŗakstu savu daļu. laboju to ko vēl var labot.
vakardiena bija ļoti jauka. bet mani nepamet sajūta ka es kautkas nebija īsti pareizi.
Bet nu, skatamies uz priekšu. esam priecīgi un jauki.
(es citreiz nespēju kontrolēt to ko es runāju. un pašam neapzinoties varu sākt runāt par lietām, kuras var ļoti aizskart sarunubiedru) |
|
|