šie ir dienas patīkamākie mirkļi darbā. es nerunāju par slaistīšanos, datorspēlēm vai dzeršanu. nē, nē - mani paši mīļākie mirkļi ir tā piecminūte, kuras laikā es izeju caur lampu nodaļai. man šķiet šajā veikalā ir skaisākās lampas pasaulē. es gribu tās visas, bet man nav vajadzīga neviena. un visas ir tik super nocenotas, ka dažas manas mīļākās acis priecē vien pāris dienas. tās tiek nopirktas. bet vietā nāk jaunas. ak, skaistās lampas. kad man būs liela māja, tad man būs tiiiik daudz lampas. un viena par otru skaistāka!
Šodien devos pusdienās, bet vienam īsti ēs negribējās - Mārtiņš gan bija devies ar draugiem ēst gurķu zupu, tapēc nolēmu, ka ēdīšu viens.
Devos uz savu ierasto picēriju, kur drīkst smēķēt.
Un man blakus apsēdās žilbinoša blondīne. Nu, tāda, kādas man patīk - gariem blondiem matiem (man gan ir aizdomas, ka tie ir balināti), slaida, glīti veidotiem sejas vaibstiem. Un kas viņai bija mugurā! Balta blūzīte, ar atpogātām augšējām podziņām, lakatiņu un pieguļošām melnam biksēm. murr.
Viņa pieliecās, paņēma marinētu gurķīti no manas picas, nokraukšķināja un, nolaizot pirksta galu, jautāja vai drīkst pagaršot.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |