Kad runā sirds...
January 28th, 2011
06:42 pm
Esmu pa pusei vesela. Palicis tik savest kaklu kārtībā un tad jau viss būs labi. Uz darbu jāiet tikai 2.februārī - tas priecē. Apbēdina tikai tas fakts, ka bardaks tur ir vēl aizvien. Jauniņā, kura 2dienās, 5dienās,6dienās un 7dienās nevar strādāt strādā vēl aizvien un vēl aizvien dara visvisādas stulbības. Kad šodien zvanīju uz darbu un kolēģei jautāju kā labi iet - viņa sāka histēriski smieties un noteica - kā gan var iet ar L**D***U kopā strādājot - briesmīgi. Nav mums vajadzīgs darbinieks, kurš stāv un labi izskatās, mums vajag kādu kurš reāli arī strādā. Un tā es arī priekšniekam nejauši uzjautāšu kas un kā iet ar to visu.Jo no savām 14 maiņām atdot negribu nevienu tai durai, tā jau tik ~150ls dabūšu.Kas ir maz, lai varētu izdzīvot un vēl iekrāt.
06:50 pm
Vispār slimošana man iegriezusi baigo robu gan darbā, gan studijās. Šī nedēļa bija pēdējā nedēļa, kad varēja sagrābt palaistās informācijas daļas, lai jau nākamnedēļ varētu rakstīt kontroldarbus. Bet tagad man tas jāizdara mājās pašai. Es tak to nevaru, materiāli man nav. Rīt tik kādus dabūšu, bet ar to ir par maz. It īpaši vācu valodā, lai gan tajā vienmēr būs par maz viss kas vien var būt.
07:30 pm
It kā nav tik traki, bet asaras ar tādu spēku laužas laukā, ka varētu sākt histēriski raudāt...kliegt un bļaut, bet es negribu, lai kāds to redz.Es nezinu kāpēc...