| *dzērum(ne)prātuļojumi |
Oct. 2nd, 2005|02:57 am |
|
Diagnoze. Un es kā Ouens Mīnijs zinu, kad, kā un kur. Tik ļoti daudz varētu teikt, un gandrīz neko no tā nepateikšu. Bet savus vaniļas smaidus un zemeņu skūpstus gan varat sabāzt, ziniet, kur. Tomēr gaidu jau, gaidu, kad notiks kaut kas tāds, kas liks vēlēties aizmirst savu predestināciju, kad beigšu izmantot cilvēkus, kad beigšu izspēlēt trikus ar spoguļiem un vilkt trusīšus no cepures. Tātad, lai viss būtu skaidrs, esmu Skārleta O'Hāra un Oskars Macerats vienā personā, pašironiska, pašžēlojoša, nežēlīgi apreibusi, nodrupušu nagu laku un vājprātīgu vēlmi pēc nikotīna. |
|