| *par māņticību |
Sep. 1st, 2005|06:44 pm |
|
Es vienmēr biju tas cilvēks, kurš visur, kur gāja, atrada mētājamies monētas, redzēja krītošas zvaigznes un kuram visādi citādi veicās. Tagad viens muļķīgs pārpratums klājas uz otra, kā piemēram, šodien skrēju uz Kodaku attīstīt filmiņu, bet tur nonākot, konstatēju, ka filmiņas kastītē nav, tātad - hujviņzin, kur filmiņa ir. Un tamlīdzīgi bez sava gala. Melnā svītra, baltā svītra. Bet - vai tas tagad tā uz ilgu laiku? |
|