Pie visa var vainot tikai tos trīsdesmit astoņus grādus, kas pēdējās dienās raksturo manu ķermeņa temperatūru. Pie dūrieniem vēnā, guļot uz ar dermantīnu apvilktas kušetītes poliklīnikas kabinetā, pie izolācijas no sabiedriskās dzīves, pie aizžņaugtā deguna un noteikti, noteikti arī pie tā mitruma uz vaiga, kas ir tikpat netverams un neeksistējošs kā uz muguras uzzīmētie spoki.