fragility

Dienas sākums - spuldzītes pārdegšana, kas izsita korķus visā mājā. Un tas nu bija labākais, kas varēja notikt. Sveču gaisma vannasistabā, nekādu elektriskā spilgtuma uzspiedienu uz acāboliem, nekādu attālu Tē Vē trokšņu sitienu pa deniņiem. Tikai klusināta oranžuma iekrāsots kailums. Pēc elektrības atgriešanās apstaigāju istabu pa perimetru, aizdedzot sveces, kuru plīvliesmiņu sabiedrībā krāsot acis, dzert kafiju ar pienu, smēķēt un klausīties The White Stripes labi skaļi.

Vilcienā satikti cilvēki. Rīta kafija, alus un cigarešu puspaciņa apšaubāmā stacijas bārā. Skrējiens uz lekcijām. Tad drebināšanās vēsajā auditorijā un sildīšanās ar zāļu tēju. Klusinātas sarunas un smiekli nākamā apšaubāmā bāra pustumsā.

Atkal vilciens, cieša saspiešanās uz dermantīna soliem un alus pudeļu tukšošana, alus putu pilnas somas un klēpji, muļķīgi joki. Pēcbrauciena cigarete uz perona.

Saritināšanās uz matrača "tikai uz pāris minūtēm", ciešs miegs vairāku stundu garumā.

Labrīt. Dienas beigas.