|
Oct. 31st, 2005|09:22 pm |
|
Pirksti maldās pa taustiņiem, nespēdami atrast ceļu burtu savienošanai īstajā secībā, tad samulsuši un sabijušies noguļas un klabina lakotos papēžus pret galda malu. Un vajag vēl veselus desmit citus pirkstus, lai kopīgi dotos ceļā tur, kur taustiņu nav, kur tumšs, kur nerealitāte ir kā bezgalīgi plaša grīda, pa kuru rāpot, cenšoties klusumu netraucēt, lai neredz un nedzird neviens, lai nenāk. |
|