vārdi iet cauri kā kaimiņu mūzika
rokās tukšums un plaukstās man dieva svētība
mirdzoša zivtiņa, pļavas un aizas un mūžība
vijīga taciņa, krēsla un maize un ticība

balss katrreiz aizlūst kā aprauta stīdziņa
celies pie loga tur ārā ir dzīvība
nedrebi lapiņa, mana tu cerība
netrīci lūpiņa, zini, tur augšā mums derība

ja tu tā gribi, ar tevi es salikšos
pirkstgaliem līkumos melnākiem ceļiem pieskaršos
lūkošos, modri bez gurduma manīšos
lai vien augšup mums atsvari pārsvērtos