Madaras pasaule

Pār[ap]domas -16-

Sat, 04 Feb 2012 09:53:11 GMT

Es pat neatceros, pirms cik gadiem man pēdējoreiz uzmetās aukstumpumpa, līdz ar to šis rīta pārsteigumiņš man nudien bija nepatīkams un brīnumains. Parasti pirms aukstumpumpas parādīšanās man bija 2 dienas laika tai sagatavoties tā kā sāka niezēt zem lūpas tieši tajā vietā, kur uzradīsies aukstumpumpa, šoreiz – nekā! Pamostos, pieeju pie spoguļa kārtot matus un pamanu uz apakšlūpas dīvainu izaugumiņu, nodomāju, ka sausas lūpas palikušas un tā tikai ādiņa, tomēr nekā. Sāku taustīt un saprotu – kaut kur iekšā sāp. Gandrīz darbu nokavēju no lūkošanās uz dīvaino „pumpu” uz lūpas. Liekas, pirmoreiz skatījos uz sevi spogulī tik ilgu laiku.

Darba dienas laikā no mazas pumpiņas dīvainais izaugums pārvērtās par Kvazimodo lūpu!!! Un es sākumā pat nezināju, kā to ārstēt, tā kā tik ilgi man tāda nebija bijusi. Sākumā slēpu to zem lūpu krāsas, kuru nebiju lietojusi gadiem un visticamāk sen bija veca palikusi, bet panika ņēma virsroku. Vakarā pēc darba izmēģināju zobu pastu, bet Vika visu laiku līda klāt un centās to nolaizīt. Izvairīšanās manevru laikā nejauši visu laiku nolaizīju pastu nost, bet tik un tā lūpa kļuva nejūtīga un dīvaina.

Beigās pēc 3 dienu mocībām, smērēšanām un slēpšanām tā beidzot pazuda no skata, bet ne no piepampuma. Vēl 2 dienas pagāja, līdz nogāja arī piepampums. Nudien dīvaina aukstumpumpa. Nekad nebiju ne ar ko tādu saskārusies. Un ceru, ka vairs nebūs nekad!

Vai arī tev ir gadījies saskarties ar ko normālu, bet dīvainu vienlaikus?

Pār[ap]domas -15-

Thu, 19 Jan 2012 13:13:01 GMT

Šodien pamanīju, ka esmu savā Twitter.com kontā iesūtījusi jau pāri 600 tā saucamajiem tvītiem par spīti tam, ka vēl pirms mazāk kā pusotra gada es uzskatīju, ka iekļaut domu 140 rakstu zīmēs ir teju neiespējami.

Jā, man bija grūti iekļauties tik mazā zīmju skaitā, jo allaž esmu savas domas gari un plaši izklāstījusi. Un Twitterī reģistrējos vien ar domu, lai sekotu līdzi ziņu un interesējošo uzņēmumu kontiem, jo tur ziņas izplatās daudz ašāk un nav jāmeklē plašāk tīmekļos, tomēr kā brīnos kā nē, redz, kur esmu šodien. Twitteris ir viena no pirmajām lapām, kuras atveru ieslēdzot internetu, un viena no retajām, kura man tabos stāv atvērta vairāk par 30 minūtēm. Un kas ir šis fenomens, kas ievelk, ir man joprojām nesaprotams un neizskaidrojams. Vai Tu vari to izskaidrot?

Redz, es pat pirmoreiz šī bloga vēsturē tik īsu ierakstu esmu iesūtījusi. Tas Twitteris laikam man tomēr būs arī ko iemācījis! Daudziem jau nepatīk lasīt tik garus ierakstus, kādus es te iesūtu!

Dusmu bode -1-

Mon, 28 Mar 2011 08:03:31 GMT

Stulbs un vēl stulbāks

Parasti jau saka, „Kā iesāksi nedēļu, tāda tā visa būs”, tomēr es ceru, ka tā nudien nebūs, jo šorīt no rīt pamostoties mani sagaidīja kāds nudien nepatīkams pārsteigums.

Atbraucot uz Rīgu, parasti noliekam mašīnu pie augstskolas, kur ir apsargāta stāvvieta ar kamerām un sargiem, tā teikt, viss drošībai, bet šoreiz, es muļķe, iedomājos, ka taču uz darbu tāpat braukšu, ka varētu mašīnu pie viena aizvest, tāpēc atstājām mašīnu pie dzīvokļa mazajā pagalmiņā. Neko nenojaušot un pa nakti nekādus trokšņus arī nedzirdot, no rīta mūs sagaida mašīna ar izsistu logu, nozagtu maģīti un pāris nozagtiem latiņiem.

Protams, ka tas nav nekas jauns, īpaši Latvijā un pēdējā laikā, tomēr, cik gan maz nejaušības un/vai aizmāršības nepieciešams, lai viss mainītos! Parasti maģītis tika noņemts un ielikts barčikā, šoreiz – nejauši aizmirsts stāvēja savā vietā. Ja nu tad tā netiktu apzagta? Parasti auto tiek aizvests un stāvlaukumu, bet šoreiz atstāts pagalmā. Noteikti netiktu apzagta. Cik gan tāda maza novirze no ikdienas spēj izmainīt gan garastāvokli, gan dienas plānus, gan naudas maka biezumu.

Es parasti ilgi ļaunu prātu uz pāri darītājiem neturu, jo cenšos nepiesārņot jau tā īso dzīvi ar liekām raizēm un negācijām, tomēr zagļus es nekad laikam nesapratīšu, tas kaut kā ir ārpus manas saprašanas – kā cilvēks spēj tik zemu nolaisties, lai vajadzētu apskādēt citu mantu? Nožēlojami! Šoreiz ļaunas domas saglabāsies vēl ilgu laiciņu un ceru, ka karma, Dievs, augstākie spēki vai kam nu katrs tic, savilks lielu mākoni ap šo zagli un viņam tiks atdarīts par visiem pāri darījumiem.

Pār[ap]domas -13-

Tue, 08 Mar 2011 16:58:12 GMT

Sieviešu diena

Šī diena patiesībā beigās izvērtās daudz jaukāka nekā biju iztēlojusies. Tiku gan pie bučiņām, gan ziediņiem tā jā varu teikt, ka sieviešu diena ir godam izdzīvota.

Protams, kā allaž apkārt bija manāmi arī pārmetumu pilni skatieni, īpaši sabiedriskajā transportā, kuri gluži vai kliedza: „Nav godīgi, tev ir ziedi, man nav. Life sucks!” Es uz šo varētu atbildēt tikai: „Nu boo-hoo!” Kāpēc tik skarbi? Jo katrs priecājas par jaukajiem sīkumiem, kurus sagādā dzīve, jo tie iespējams var nebūt arī nemaz tik daudz. Pie tam, kurš teica, ka sieviešu dienā tikai vīriešiem ir tiesības apsveikt sievietes? Neviens! Tikpat labi draudzenes varētu viena otru sirsnīgi apsveikt vai katra apsveikt pati sevi. Kas tur būtu slikts? Nekas! Es, piemēram, šodien sev uzdāvināju PS3 Dualshock RED pulti un neiedomājami priecājos, ka nu spēlēšu ar savu pulti. Un kāpēc citas tā nevarētu darīt? Tā IR jādara un jābeidz čīkstēt un sejā veidot liekas grumbas. Jāpriecājas ne tikai par sevi, kad labi klājas, bet arī par citiem.

Daudzi aizmirst to, ka grūtos, vientuļos vai vienkārši ne-foršos mirkļos pašai sev sagādāt kādu prieciņu nav noziegums. Palutini sevi un priecājies par citiem, kas zina, varbūt nākošgad tiksi pārsteigta tik ļoti, ka atkritīsi uz dupsīša.

Lai jums visām, meitenes vai sievietes, mazuļi vai omītes, ir priekpilni sieviešu svētki! Nopērciet sev šokolādi, šampanieti, vīnu vai sen kārotu dāvaniņu un varēsiet augsti paceltu galvu teikt – tā tik bija lieliska sieviešu diena.

Padalīsies arī savā Sievieš-dienas stāstā?

Questiōns Nr. -4-

Wed, 23 Feb 2011 11:16:10 GMT

Pēc bakalaura iegūšanas uzreiz stāties maģistratūrā vai tomēr nogaidīt?
(tavi ieteikumi - plusi un mīnusi šai darbībai)

Pār[ap]domas -12-

Tue, 25 Jan 2011 12:57:50 GMT

Klusuma kliedziens!

Nezinu kā ir citiem blogeriem (vai kā nu šo jaunmodīgo sugu sauc, kuri raksta dienasgrāmatas vai vienkārši savas pārdomas), bet, kad neesmu pilnībā žirgta, vesela vai noskaņojusies rakstīšanai, man arī nekas neizdodas. Tieši tā ir ar šo ierakstu, kuru centos uzrakstīt jau gandrīz mēnesi, bet tikai šodien spēju tā reāli pieķerties un ko uzmeistarot vairāk par vienu dieviem teikumiem. Kā ir Tev un Tavai spējai pievērsties rakstīšanai? Jebkam - vai referātam, domrakstam, dzejolim, kaut sms.

Kopš strādāju esmu iemācījusies tik neskaitāmi daudz lietas, ka pat grūti atcerēties vairs, kas bija mans pirms tam un kas nu ir jauns, bet visspilgtāk varu atzīmēt faktu, ka nu esmu iemācījusies vairs ne tik ļoti satraukties un 'stresot' par dažādām lietām. Agrāk biju diezgan nervoza, lai gan zinu, ka tie, kuri mani pazīst, šim apgalvojumam neticētu, ka biju arī kautrīga. Jā, joprojām mans piesārtušais ģīmītis vērsies cilvēku sejās, kad stāstīšu ko plašākai auditorijai, tomēr tas jau vairs nav tas satraukums, kas bija agrāk. Esmu iemācījusies plūst pa straumi un, ņemot vērā pēdējā laika biežos, tā saucamos, dežavū, sapratusi, ka esmu tai sekojusi visu laiku pat neapzinoties. Zinu, ka ir daudzi skeptiski cilvēki, kuri netic šādām "muļķībām", tomēr kaut kas neizskaidrojams tur ir, jo nevar tā vienkārši būt, ka es sēžu darbā, skaitu studentu CV, cik pieteikušies praksēm, tad es saprotu, ka to mirkli jau iepriekš esmu redzējusi un man nav pat jāturpina skaitīt, jo es jau zinu, cik tajā kaudzītē to pieteikumu ir, jo likās, ka šo reiz taču jau esmu piedzīvojusi. Protams, mani mocīja zinātkāre un tāpēc tik un tā līdz galam saskaitīju. Neticējās beigās pašai, ka skaitlis bija identisks ar to, kuru iepriekš nojautu. Scary!

Un nu mazliet par citu tēmu...

Esmu piefiksējusi, ka lielākajā daļā manu ierakstu dominē vārds tualete, sūds, pods un citi tās 'iestādes' vārdi. Es gan nudien nezinu, kas man ir ar to visu, vai vienkārši citi nepamana tādas lietas, bet tur nudien parasti notiek visādas dīvainības

Redzot, kas tiek izmests tualetes atkritumos, vispār jābrīnās, vai studenti zina, kam domāta tā kabīnīte. Reizēm tur mētājas salātu iepakojumi, dažreiz alus un džina bundžas, un pat stringa biksītes, bet šodien atradās uz grīdas pat puspilns košļeņu iepakojums. Un, nē, man nudien negribējās iedomāties, ka tas var būt izkritis kādam vai kādai no bikšu kabatas, kad tās bija nolaistas. Nu, jā, studentiem jau nav žēl atstāt tajā kabīnītē gandrīz pusi čipšu paku vai pus-pilnu rasola trauciņu, jo laikam jau daži nezina, ka var atstāt arī citai reizei vai vēlākam laikam apēšanai.

Citātu krātuve -02-

Thu, 09 Dec 2010 19:30:25 GMT

Nav izdomas - tā aizlaidusies uz siltajām zemēm pie saules smaida;
Nav naudas - tā tērējas kā pa reni, kurai ir daudz mazu caurumiņu;
Nav ballīšu - jo no nauda (skatīt augstākminēto punktu);
Nav jaunu bildīšu - negribas pozēt, negribas zibspuldzes, kura apmiglo skatu;

Ir tikai smaids pa visu ģīmi un pozitīvs skats uz dzīvi!

Vai ar to pietiek, lai atgūtu izdomu, lai pelnītu naudu, izpriecātos ballītēs un dabūtu jaunas bildītes?

/Madara Bērziņa, Draugiem.lv dienasgrāmata, 2009. gads/