tizli, bet vienīgais, kas mani tur pie dzīvības ir kaifs, kad es atkal aiztīšos prom no šitā murga, un nē, es jau nebēgu. un mani totāli var izbesīt, ja priekšā ir tonnām shiti, kas liedz man šito kaifu. gribās tik būt kedās un aidā brīvībā

vot, trešdien bijām forum cinemas uz the dictator.  un ja kas, bij labāks gan par boratu, gan bruno, seriously (šeku soundtrack)

šoreiz ir citādāk, bet tāpatās atkārtosies vecā dziesma no pagājušā g. kad dažs labs mani izsmērēs pret sienu, bet

balinu ar balinātāju baltās drēbes

sanāca tā, ka es 2vas sutkas rukāju, bez miega, un bij tāds brīdis, ap trijiem naktī, kad es mazliet atlaidos un mēģināju neiemigt, par spīti monster dozai asinīs, un tas turpinājās līdz kādiem sešiem un tad kad es mazliet no rīta atjēdzos goda vārds, es pat uz sek. padomāju, ka esmu galīgi kukū, jo tas bij totāli freaking. ķip es redzēju sapni, vai nu ķipa es gļukoju, jo tas bij viss ar acīm vaļā, un es vēl pie sevis nodomāju - moš mēs toč telepātiski sarunājāmies? :D tad piezvani man, savādāk es lkm esu sviestā sagājusi. pats labākais sekoja pēc tam, kad es pazvanīju frendam (tam pašam, ar kuru tusējoties kopā mūždien notiek viss kaut kas mystic) tpt papļurkstēt par ģēlām, un šis man pēkšņi stāsta savu sapni, kurā ķip mēs visu nakti esam sarunājušies, un bij tik ultra reāli, un ka šis nav vēl līdz šim atjēdzies un sapņa beigās es šim esu teikusi, lai man piezvana! nu bļē. wtf? this is unbelievable

bļee, mums ir tik faking labi, faking jautri, un mēs esam tik faking vienādi, un vienā līmenī, ka es šamo sāku uzstvert par brāli. mjā, this is sick, jo debīlākais, šai visā ir tas, ka grozi kā gribi, bet viņš mani neuzskata ne par kādu māsu. viņš teica, ja izrādīsies, ka mēs esam kautkādi radinieki, nu zin kā gadās, tad šis nošausies. skaisti

šis mēnesis ož pēc totālas haljavas. tādas haljavas kādas man savu mūžu nav bijušas, kad darbus un ģēlas sakasa pēdējā termiņa dienā, pēdējā sekundē. ok, štrunts jau par mani, bet ja es vēl ar šito neparautu citus, godīgus pilsoņus. un beidzot jābeidz dzert sidrus un fizus un citus draņķus

dienas teksts no o.- man nav zaļo, lai atbrauktu. moš paņemt kredītu? nē? ja es tik viegli varētu pārdot kaķi, es pārdotu kaķi :D

esmu laikam nenormāla palikusi, bet mani totāli besī, kad no rītiem, kad es guļu, vai mostos kāds zvanās un ne jau par nopietnām ģēlām, bet teiksim, lai pastāstītu savu frīkaino sapni, vai tādā garā, un beigās vēl uzjautā - vai tu gulēji? fuck, un katru reizi, kad es skaidroju, ka man jau tāā ir grūti no rītiem atčoknīties un parasti vajag pāris stundas, lai es būtu runājama, un lai zvana, tikai tad, kad ir kas steidzams, bet tas ir kā pret sienu! un ne tikai šis, skatos tagad atkal ir modē rakstīt mesidžus ik pēc 2vām stundām ar tiem banālajiem tekstiņiem ( i mean - kātevsokāskotuēdkotudaries?), kur moš, ja to saņemtu kāds tīneidžers, kam nav ko darīt būtu starā un patērēt vēl kredo atbildot. vēl 3 reiz dienā zvanās kautkādas debīlas aptaujas, un šiem pilnīgs pohuj, ja es atbildu, ka man nav laika atbildēt, da nē, tad šie zvanās 6dienās bezmaz no paša rīta, un arī visi citi, kam nav slinkums zvanīties, un ja es uzlieku klusumu, tad man počtā sanāk nikni mesidži - vai es esu apvainojusies, ja jau neatbildu un tmldz! jeijbal tulīt iešu to telefonu noslīcināt peļķē, pat neļauj šodien kā cilvēkam beidzot izgulēties. tas pats attiecināms arī uz traukiem elvē!, atliek tik tur spert kāju, lai izlasītu paskastīti, kad jau lec ārā čats un kāds psiho, ja es ar šo nerunāju! un arī par skaipu piebilstot, tas vispār ir sviests, es rakstos, bet tad fonā sanirst cilvēki, kam ir totāls pofig, ka es moš par svarīgām tēmām ar kādu rakstos un šie bombardē ik pēc sek. - kad beigsi rakstīties? par ko raksties? utt! vot tīneidžeru bars atradies. pat šitāds spiediens, mani erro ārā un sit pat nerviem, tad labāk nošaujiet mani. nu un īstenībā viss pēc kā es kāroju ir mierīgi kapāt biljardu

gaiss pēc lietus, - tu man faking pietrūki draudziņ

koments no čaļa, - tev ir sasodīti lipīgi smiekli! toties tam čalim ir episkākie smiekli ever, domāju ierakstīšu un pat ielikšu jūķubā :D

tējas namiņš īstenībā ir jauks miestiņš, kur vēl var ierakties zem pleda un lupīt uz cilvēkiem pa logu

pamodos kā piekauta, pateicoties taij šizīgajai spēlei, ko vakar spēlējām. o. abas rokas sapampušas, man uz kājas uzsūcies zilums, rokas rētās sāp, pietam vēl turās pretīgas iesnas, dēļ tā, ka saskrējusies ierāvu aukstu pienadrinku, meh

labs!, pēc biļetēm secinot es šomēnes esu 5 reizes piekāpusi forum cinemas! bļā, bet es totāli arī zinu, ka bij vēl kāda reize, bet enīveij, 6dien beidzot bijām uz mūviju, kuru es jau gaidīju kādus 2 gadus vaij, i mean the hunger games. salīdzinot redzēto ar grāmatu, teikšu tā, ka tur daudz, kas bij nopūderēts, ne tik spilgti un smalki, jo laikam, lai to varētu arī skatīties sīči, kā ne kā tur tak ir pa pilnam ainu, kur bērns slaktē bērnu un tādā garā. kaut kad arī teicu, ka mani totāli besī pītas atveidotājs, bet redzot šo filmā, ja godīgi tik krimināli arī nebij, un man pat tagad ir grūti iedomāties vai vispār kāds cits aktieris tur derētu. pa lielam arī sakot es filmai lieku 10 stārus, pat ja tur uz pusi neparādija, to, kas bij rakstīts grāmatā, bet nu jā, tā jau parasti ir, bet vienalga es savā ziņā biju ekstāzē, un ainā ar rū knaptik novaldījos, lai neatvērtu savus asaru krānus. pat pēc noskatīšanās visu dienu vazājos pa ielu un grimu un grimu atmiņās par bada spēļu filmu. ai, un vēl kas, pat cilvēkiem, kas nebūtu lasījuši to grāmatu būtu viegli iebraukt filmā, darbībā, utt, jo man pat čalim nevajadzēja diezko paskaidrot darbību, laigan pirms tam šaubijos, vai viņš vispār da jebko sapratīs, un šis arī teica, ka mūvja laikā, šim visu laiku skudriņas skrējušas. un jā, totāli narkotisks soundtracks