Automātiskā rakstīšana (kā ir kad rakstu nedomājot) :
ā jā
Tu izgaro
Tu pieskaries zeltam
Tas uzgaro
Es redzēju zemi
Tā nedzīvo
Zemei ir āda
Tā izgaro
Zemei zem manis nav redzama avota
Tā deg un dzimst
Uz līdzenas vietas
Tā redz un jūt
Cik strausu un ausu
Es dzīvoju šeit
Bet neredzu kausu
bez kausa, kā bez ausu
Es katru dienu ķeru strausu
un jūtu tam līdzi
kad skrienu tam pakaļ
tas krien pa priekšu
un rāda man ceļu
bet es to ķeru
un skatos, kā tas izgaro
Tas izgaro lēni
lēni, kā mani sapņu tēli
Tie dzimst un mostās
Tie izgaro, tie mani dēli
un zibsnī un steidzās
Kad es rāpju četrāpus
Tad viņiem viss beidzās
ā jā
Tu izgaro
Tu pieskaries zeltam
Tas uzgaro
Es redzēju zemi
Tā nedzīvo
Zemei ir āda
Tā izgaro
Zemei zem manis nav redzama avota
Tā deg un dzimst
Uz līdzenas vietas
Tā redz un jūt
Cik strausu un ausu
Es dzīvoju šeit
Bet neredzu kausu
bez kausa, kā bez ausu
Es katru dienu ķeru strausu
un jūtu tam līdzi
kad skrienu tam pakaļ
tas krien pa priekšu
un rāda man ceļu
bet es to ķeru
un skatos, kā tas izgaro
Tas izgaro lēni
lēni, kā mani sapņu tēli
Tie dzimst un mostās
Tie izgaro, tie mani dēli
un zibsnī un steidzās
Kad es rāpju četrāpus
Tad viņiem viss beidzās
Automātiskā rakstīšana 2 (stāstiņš) :
šorīt, kamēr zeme vēl tālu, es sēžus krāju savu elpu, saujā. līdz sapratu, ka elpa nav derīga, jo uz zemes tiek novērtēta telpa.. Tā nu es sēžu, līdz redzu zemi pavisam tuvu, gribēju izkāpt no gultas, bet nolēmu no sākuma satikt draugus galapunktā! Par elpu gandrīz aizmirstu, es to biju apsolījis kadam paziņās no šejienes! šejienieši prot novērtēt gan zemi, gan elpu! kaut arī, dzīvojot elpā, nevienmēr var spēt aptvert visus Zemes labumus.. piemēram, es pagaišgad neredzēdams savu ēnu, sapratu, ka mans mētelis ir nokritis uz zemes.. es to pacēļu nopurināju, un sapratu, ka iztrūkst viena poga.. par laimi ēnu es atradu kabatās! Dzīvojot uz zemes laiks ir dārgs, es to šorīt nopirku par velti... tomēr, citi to mēdz iegūt arī lētāk, pagaidām nezinu kur..
vakar redzēju debesīs citronu, tā vien gribējās atgreizties atpakaļ. bet kamēr es esmu uz zemes tikmēr jāsamierinās ar arbūzu..
Zem saules tomēr elpot vielgāk!
šorīt, kamēr zeme vēl tālu, es sēžus krāju savu elpu, saujā. līdz sapratu, ka elpa nav derīga, jo uz zemes tiek novērtēta telpa.. Tā nu es sēžu, līdz redzu zemi pavisam tuvu, gribēju izkāpt no gultas, bet nolēmu no sākuma satikt draugus galapunktā! Par elpu gandrīz aizmirstu, es to biju apsolījis kadam paziņās no šejienes! šejienieši prot novērtēt gan zemi, gan elpu! kaut arī, dzīvojot elpā, nevienmēr var spēt aptvert visus Zemes labumus.. piemēram, es pagaišgad neredzēdams savu ēnu, sapratu, ka mans mētelis ir nokritis uz zemes.. es to pacēļu nopurināju, un sapratu, ka iztrūkst viena poga.. par laimi ēnu es atradu kabatās! Dzīvojot uz zemes laiks ir dārgs, es to šorīt nopirku par velti... tomēr, citi to mēdz iegūt arī lētāk, pagaidām nezinu kur..
vakar redzēju debesīs citronu, tā vien gribējās atgreizties atpakaļ. bet kamēr es esmu uz zemes tikmēr jāsamierinās ar arbūzu..
Zem saules tomēr elpot vielgāk!