:
vakar naktī sapņoju baigos Action sapņus.. vienā, bija kaut kāds baigais uzdevums jaizpilda, jo biju iekūlies kaut kādās problēmās.. staigāju pie dažādiem cilvēkiem, un viņi man deva kaut kādus norādījumus.. pēc tam, ar kaut kadiem draugiem bēgam no kaut kādiem ļauniem cilvekiem, kas itkā bija kaut kādi nezvēri.. un bija baigā baiļu sajūta.. mēs ieskrējām tādā kā šķūnī un domājām ko darīt.. zinājām, ka ivī tulīt būs klāt.. ieraudzījām, ka tajā šķūnī pa vidu stāvēja kaut kāda mašīna (Ferārī) un sķūņa stūrī ir platas spirālveida trepes uz leju, pa kurām verētu braukt ar mašīnu.. es visiem teicu, lai kāpj tajā mašīnā iekša, bet visi leca viņai pāri un staigāja pa viņu, bet nevarēja iekāpt.. tad tie sliktie jau saka vērt vaļā durvis.. mēs mēģīnājām kaut kā tās durvis nobloķēt, lai nevar atvērt.. tad sapratām, ka vairs nevar noturēt..
...atlaidam durvis un sakās baigais bardaks.. domāju, ka jālec mašīnā, jo tad varēs aizbraukt pa tām trepēm.. bet ieraudzīju, ka citi nekāpj mašīnā, bet skrien pa trepēm ar kajām.. es arī izlecu no mašīnas, jo viņu īsti nevarēja iedarbināt.. un skrējām pa trepēm lejā, šausmīgā ātrūmā, ar milzīgiem soļiem, pārlēcot pari vairākiem pakāpieniem (Sajūta, bija itkā skrietu pa 9 stāv majas kāpņu telpu uz leju)...
nonācām lejā, sapratām, ka esam atrāvušies no sliktajiem.. ieraudzījām priekšā, lielu gaiteni ar tādām, kā mizlīgām zālēm.. katra gaiteņa galā bija mizlīgas druvis uz nākamo.. tad mēs sākām skriet cauri tām zalēm un gaiteņiem, izsperot visas durvis, ka pa ceļam.. nonācam galējajā telpā un tur bija kaut kas līdzīgs seifam.. izskatījās pēc cietuma kameras.. mēs tur kaut ko izdarījām (es vairs īsti neaceros ko, bet bija saistīts ar kaut kādu paciņu, kas kaut kur jānogādā), un domajām, kā tikt atpakaļ.. kamēr mēs tur pa to seifu čakarējāmies, tie sliktie, jau bija klāt.. nezinu, no kurienes mums rokās bija ieroči un mēs iekāpām tajā mašīnā, kas nezin kāpēc šoreiz bija lejā... un braucam atpkaļ caur gaiteņiem, šaujot un notriecot visus sliktos.. viņu tur bija nežēlīgi daudz.. atgādīnāja kaut kādu orku armiju.. Tad mēs kaut kā izlauzamies.. un bija baigā laimes sajūta..
sajūta bija tāda, ka mēs esam uzvarējuši visus ļaunos, atrisinājuši visas problēmas un var dzīvot laimīgi..
es pamodos ar baigi labo garstāvokli, kaut arī sākumā sapnis vairāk līdzinājās kaut kādam murgam.. un sajūtas bija diezgan baisas un bailīgas..
...atlaidam durvis un sakās baigais bardaks.. domāju, ka jālec mašīnā, jo tad varēs aizbraukt pa tām trepēm.. bet ieraudzīju, ka citi nekāpj mašīnā, bet skrien pa trepēm ar kajām.. es arī izlecu no mašīnas, jo viņu īsti nevarēja iedarbināt.. un skrējām pa trepēm lejā, šausmīgā ātrūmā, ar milzīgiem soļiem, pārlēcot pari vairākiem pakāpieniem (Sajūta, bija itkā skrietu pa 9 stāv majas kāpņu telpu uz leju)...
nonācām lejā, sapratām, ka esam atrāvušies no sliktajiem.. ieraudzījām priekšā, lielu gaiteni ar tādām, kā mizlīgām zālēm.. katra gaiteņa galā bija mizlīgas druvis uz nākamo.. tad mēs sākām skriet cauri tām zalēm un gaiteņiem, izsperot visas durvis, ka pa ceļam.. nonācam galējajā telpā un tur bija kaut kas līdzīgs seifam.. izskatījās pēc cietuma kameras.. mēs tur kaut ko izdarījām (es vairs īsti neaceros ko, bet bija saistīts ar kaut kādu paciņu, kas kaut kur jānogādā), un domajām, kā tikt atpakaļ.. kamēr mēs tur pa to seifu čakarējāmies, tie sliktie, jau bija klāt.. nezinu, no kurienes mums rokās bija ieroči un mēs iekāpām tajā mašīnā, kas nezin kāpēc šoreiz bija lejā... un braucam atpkaļ caur gaiteņiem, šaujot un notriecot visus sliktos.. viņu tur bija nežēlīgi daudz.. atgādīnāja kaut kādu orku armiju.. Tad mēs kaut kā izlauzamies.. un bija baigā laimes sajūta..
sajūta bija tāda, ka mēs esam uzvarējuši visus ļaunos, atrisinājuši visas problēmas un var dzīvot laimīgi..
es pamodos ar baigi labo garstāvokli, kaut arī sākumā sapnis vairāk līdzinājās kaut kādam murgam.. un sajūtas bija diezgan baisas un bailīgas..