:
Šķir Laimiņa taisnu ceļu
Sargā manu augumiņu
Mēnestiņi ceļu rādi
Dod man zvaigžņu zobentiņu
Lem pērkoni taisnu tiesu
Šī celiņa gājējiem
Šajā zemē šajā saulē
Es aizģaju to celiņu
Kur zobeni zemi dala
Tur tek liela asins upe
No kauliem tiltu taisa
Zobentinus sārtiem krāva
Kaudzēm meta cepurītes
Tur gulēja karakungi
Gabalos'i sakapāti
Sargā manu augumiņu
Mēnestiņi ceļu rādi
Dod man zvaigžņu zobentiņu
Lem pērkoni taisnu tiesu
Šī celiņa gājējiem
Šajā zemē šajā saulē
Es aizģaju to celiņu
Kur zobeni zemi dala
Tur tek liela asins upe
No kauliem tiltu taisa
Zobentinus sārtiem krāva
Kaudzēm meta cepurītes
Tur gulēja karakungi
Gabalos'i sakapāti
:
šo ziemiņu nagaidieti Vīri, sievas
Saulgriežus neredzēsim Vīri, sievas
Nāks no tumsas Jēzus kalpi
Dieva vārdu slavināti
Mūsu majas dzedzināti
Svētās birzes gānīdami
Tie gribēs zeltu, slavu
No šīs zemes, ar zobenu
Prasiet Kuršu viediem vīriem
Vai būs miers vai karš šo ziem'
Kursu vīri noklusēja, nevarēja pasacīti
Nevarēja pasasacīti ar zobenu sakapāti
Zīle vēsti neatnesa, kā bulta nokrisdama
mūsu pļavās mēs rdzēsim asiņu plūdus
Bet viņi atmaksās viņu dieva kļūdas
Baltā sniegā, iekūst asinis siltas
Cērtoties zobens kļūst asiņaini sārts
cīņai ieilgstot, gaisā jūtams trūdošu līķu smārds
Zobenam sasķeļot galvu
Talumā ir dzirdams bargā Pērkona vārds
Un vīri ar Pērkona vārdu kliedzot
Bungas rībinot, viena solī uzpriekšu iet
To redzēdami naidnieki metās bēgt
Jo karakungs ir miris
gandrīz jau katrs naidnieks bēgot ir kritis..
Mēs karogus reiz pacēlām un nedomajam nolaizt
Mēs karavīrus pulcējam un nedomājam bēgt..
Saulgriežus neredzēsim Vīri, sievas
Nāks no tumsas Jēzus kalpi
Dieva vārdu slavināti
Mūsu majas dzedzināti
Svētās birzes gānīdami
Tie gribēs zeltu, slavu
No šīs zemes, ar zobenu
Prasiet Kuršu viediem vīriem
Vai būs miers vai karš šo ziem'
Kursu vīri noklusēja, nevarēja pasacīti
Nevarēja pasasacīti ar zobenu sakapāti
Zīle vēsti neatnesa, kā bulta nokrisdama
mūsu pļavās mēs rdzēsim asiņu plūdus
Bet viņi atmaksās viņu dieva kļūdas
Baltā sniegā, iekūst asinis siltas
Cērtoties zobens kļūst asiņaini sārts
cīņai ieilgstot, gaisā jūtams trūdošu līķu smārds
Zobenam sasķeļot galvu
Talumā ir dzirdams bargā Pērkona vārds
Un vīri ar Pērkona vārdu kliedzot
Bungas rībinot, viena solī uzpriekšu iet
To redzēdami naidnieki metās bēgt
Jo karakungs ir miris
gandrīz jau katrs naidnieks bēgot ir kritis..
Mēs karogus reiz pacēlām un nedomajam nolaizt
Mēs karavīrus pulcējam un nedomājam bēgt..