Folks

folks @ 16:32: Kādā saulainā dienā, kāds muzikants kā parsasti jautri muzicēja uz kādas ielas, starp Vecrīgas torņiem. Viņs bija tā iegrimis improvizācijās, ka nemanīja nevienu cilvēku kas bija uz ielas. Arī lielākā daļa cilvēku, kas gāja garām muzikantu nemaz neredzēja un nedzirdēja, viņi steidzās bez manāmām emocijām sejā..
Tikai kāds vecītis ar garu baltu bārdu lēnām gāja pa bruģēto ielu. Vecajam vīram pie rokas gāja mazs bērns.
Vecītis apstājās netālu no muzikanta. Viņš pietupās un iečukstēja bērnam kaut ko ausī un kaut ko iedeva. Muzikants pamanīja, ka mazs smaidīgs bērns ātrā solī nāk klāt. Bērns apstājās muzikantam pretīm, notupās un nolika divus latus un teica: "Paldies par skaisto mūziku". Pēc tam viņs priecīgi paskatījās uz veco, un priecīgs skrēja pie viņa. Muzikants paskatījās uz večuku un vecais vīrs paskatījās un muzikantam acīs un smaidīdams itkā klanīdamies pamāja ar galvu. Tad abi lēnām gāja tālāk, līdz pazuda aiz cilvēkiem un māju stūriem...