Esmu atgriezies majas.Vel neesam parvakusies.Gan sencis, gan mutere ir majas un parmij pat pa kadam normalam vardam.Abi skiet priecigi, ka esmu atgriezies. Es ar it ka priecajos, kaut gan neesmu vel saticis nevienu draugu. Te peksni,pilnigi no zila gaisa, iedomajos cik loti esmu sacakarejis gadu-ne es tagad varu pabeigt vidusskolu sogad, ne es esmu pabeidzis koledza uzsakto kursu. Tagad laikam atliktu vnk atrast darbu un gatavoties nakamajam gadam. Bet es nez kapec nezeligi pardzivoju par to ka esmu izcakarejis tik ilgu laika posmu un blauju uz senciem, ka tulit pat nopirksu bileti atpakal, lai varetu pabeigt kursu. Izlaistas bus tikai kadas 2 dienas,tapec trakakais, kas notiks, bus tas, ka zaudesu nedelas stipendiju. Nekas. Bez tas 1 nedelu varetu iztikt. Bet tas nez kapec nemazina manu pardzivojumu.
..un tad es pamostos. Labi, ka tas bij tikai sapnis. Bet skita sausmigi reals. hmm..vai tas varetu vilkt uz ko nelagu?