vakar man ienaca prata baiga doma:
"uzzime spoguli!ne tadu ar skapiti apaksa,ne tadu ar skaistu koka grebtu rami,ne tadu, ko jaunai ledijai panemt lidzi rokassomina. Tadu istu! Tadu, kas paradis atspulgu, ja es tam nostasos prieksa, jo to tacu spoguli dara! Bet, ja nerada atspulgu, ta jau nav spogulis. Nu, uzzime!"
bet tad es iedomajos, ka tas ir pavisam mulkigi, ko tadu domat. Tikai mulkosanas pasam ar sevi aiz bezdarbibas.

ta fraze "nu uzzime" man tiko atgadinaja par jauku muzikalu izpildijumu - svesie-uzzime man savu pasauli.;)

un sodien runaju par to, ka ir atklatas visadas interesantas un sarezgitas lietas. Saja gadijuma runa gaja par matematiskam formulam. Pirms tas KADS to bija atklajis, neviens tacu to nemaz nezinaja. Ari vins pats nezinaja to, pirms vins to bija atklajis.
Man, piemeram, skiet, ka musdienas ir loti gruti atklat ko jaunu, jo tik daudz kas jau ir atklats un izgudrots. Bet varbut ari Pitagoram vina laikos ta likas? Ej tu sazini! Domadams neizdomasi. Tapec jau kuro reizi nospriedu, ka domat par ko tml. ir diezgan nelietderigi. Doma un spelejies ar savu pratu, bet gudraks tapat netiec.
Sad tad jau noder tada domasana par neizdomajamam lietam, lai pakavetu sev laiku un pats sev skistu tiri ar intelektu dasni apveltits. Bet tada sevis manisana vien sanak.
Nuja-japadoma vai par ko tadu maz ir verts vel kadu reizi aizdomaties.

Garastāvoklis:: thoughtful