|
[12 Sep 2004|01:22pm] |
[ |
mood |
| |
lietains |
] |
[ |
music |
| |
coldplay |
] |
Es ticu cilvēkam savam, Viņš noteikti kaut kur ir, Nezinu tikai cik gadu, Cik jūru, cik jūdžu mūs šķir. Reizēm šķiet - viņa balsi Aiz kalna var sadzirdēt jau, Tuvāk pieejot, redzu - Cilvēka mana tur nav, Reizēm sirds piemāna sevi Un pati tad smeldz un sāp, Un vēl skaudrāk kā senāk Pēc sava cilvēka slāpst. Un vēl ciešāk kā senāk Savam cilvēkam tic, - Kuram maldīgi līdzīgs Bija tai licies kāds cits. Svešās rokās viņu Neiešu meklēt es, - Vēji mēdz sacīt, ka esot Daudzos viņš izkaisīts, Ka no daudziem pa lāsei Vajagot paņemt sev līdz. Bet es gaidu un zinu - Pat ja jāslīkst man būs - Atnāks pēdējais vilnis, Kopā lai samestu mūs.
|
|