bet mani šodien septiņpadsmitgadīgs puika tikpat kā pārliecināja, ka ir prāta vētras basģitārists un domā drīzumā pirkt amerikāņu mašīnu.

es tikko kā uzzināju, ka janvārī sākot ar nākmnedēļu man aktiermāsla būs bez maz vai katru dienu. vatafaks.

i want to forget how to sleep, just make ATP energy from photosythesis

es varu ar visu savu pārliecību teikt, ka 2008 ir bijis vislabākais kāds bijis
lai arī ļoti asarains, emocionāls un reizēm par histērisks, bet skaists, notikumiem pilns un ļoti dzīvs

manas gada sākuma nenormālās dilemmas un pēc tam 3 nedēļu gaidīšanas posms, visādas lieliskas ballītes gada pirmajā pusgadā un nekā nedarīšana, saulītes parādīšanās, nenormālā bastošana, andrejsala un aliņi, tad jau miķelis, un maijs un skolas beigas, vasara, saulkrasti un jūriņa, brūnas sandeles un saulesbrilles, jāņi un fonteina flašlaits ar zāles pīpēšanu ar 30gadnieku pie mentu mašīnas un fotografēšanos rimi, daudz smaidu un baibas neizdevušos fotogrāfiju, braukšana ar riteņiem dzintaros uz jūru un dabl kafī, tad jau dziesmu svētki ar nenormālām asarām pie raiņa pieminekļa, tad kanāda, neaprakstāms mēnesis pilnīgi citā vidē, daudz cilvēku iepazītu un nu jau aizmirstu, bet atmiņas brīnešķīgas, tālāk jau septembris ar kruķiem un pēc tam prieku par ai bī un kūciņām, vienveidīgo ballīšu apnikumu,bet daudz sušī un pirmo simpoziju, novembris ar ze sarunām,stulbām fōruma filmām un rudens depresiju, tad nedēļu gara negulēšana un pārtikšana tikai no enerdžij drinkiem un kafijas decembrī, ziemassvētku balle, kur visi atnāca sapucējušies, un vienu brīdi es sajutos kā amerikāņu filmā bez kamerām, liecības, puškinielas hipijvakars nr2, daudz prieka un velvet underground, daudz vakaru ar miķeli, ziemassvētki, kur visa mana ģimene piedzērās un raudāja un es arī, tad salacgrīva ar vairu un ievu, jaunā gada sagaidīšana ar šampanieti un klavierēm.

patīkami atcerēties, patīkami rakstīt, patīkami pārlasīt.

un es jums atdošu visu ko es varu, ja vien jūs sagādāsiet man vēlvienu tikpat lielisku gadu! lūdzu?

es apņemos divtūkstošs devītajā gadā runāt mazāk

tētis šonakt sapņoja, ka mani ieliek cietumā
mamma šonakt sapņoja, ka es gaidu bērnu
es šonakt sapņoju, ka ledusskapis ir pilns ar desām

vatafak?

un vēl tie sapņi par kāpnēm, kas atkārtojas,tie arī mani mazliet biedē.

baigā saruna šovakar
bet labi, tas laikam tomēr bija vajadzīgs, lai kā man arī negribējās neko runāt. palika nedaudz vieglāk, kaut tā līdz galam es arī tomēr nesaprotu. bet es laikam tomēr varu iztikt arī šitā.

un man šodien riebās plus mīnus visa apkārtējā sabiedrība, mani nekas neinteresēja un viss bija pretīgs, bet šobrīd es jūtos diezgan mierīga. ir labi, tik labi, ka ir tādi cilvēki, kas vienkārši nomierina, neko nedarot, tikai esot blakus.

arlabunakti

sen nav bijusi tik briesmīga otrā diena. lai arī izlietotā alkohola daudzums bija salīdzinoši neliels, man vispār nav spēka un sāp galva un ir pretīga sajūta ļoti
es pat nespēju aiziet sapirkt skolai kladītes un burtnīciņas un mapītes un zīmulīšus
dzīvošu vēl rīt bez visām vajadzīgajām mantām.
vēl šodien vajadzētu uzrakstīt to 1000 vārdu stulbumu un jāmācās 20 vārdiņi no 1100 vārdiņiem
a matron - a mature woman
an automaton - a robot
to prognosticate - to foretell
vairāk neatceros

šobrīd tik ļoti atbilstoša tā dziesma, kur saka ain't no way to explain or say how painful the hangover was today, tā ir jāklausās tagad

šodiena nav laba diena

vakar bija piektdiena un es biju friziera, tagad man ir tāda sajūta, ka man vispār nav mati. nu ir jau, bet ļoti īsi. viss okei, es izskatos pēc 40 gadīgas tantes, man liekas, bet savādāk okej
un vēl esvakar neaizbraucu uz balli un aizgāju mājās gulēt pulksten 23:00, man liekas, ka pēdējā gada laikā nav bijusi piektdiena, kad es aizeju gulēt agrāk kā darba dienās.
tāpēc drošvien es arī pamodos šodien pirms 9, bet nu es noskatījos foršu filmu, kur tēloja rons vīzlijs un tad es noskatījos 15 pirmās minūtes filmai airisa un 15 pēdējās minūtes un nenormāāāāāāli skaļā balsī raudāju
tagad man nav ko darīt, laikam iešu pie baķa lietot alkoholu ar krievu fiziķiem no laukiem

stulbā materiālistiskā pasaule, man nav to tūkstošu latu