Vai šoreiz visS būs savādāk??
Tas acus skats... ik pēc katra teikuma.. es tā jūtos itkā man nekā nebūtu mugurā.. ka uz mani tik biezzi skatās.. ar to es sevi mierinu, ka viss jau būs labi.. viss būS tā kā tam jābūt... tiešām.. Bet vai tā būs? Viņam arī t agad iet labāk... Ko man darīt sirsniņ?