|
May. 15th, 2009|11:15 pm |
Lūcijs Annējs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku"
11. vēstule
Seneka sveic savu Lucīliju!
(8)...Tad nu saņem to, noderīgu un svētīgu, un glabā sava sirdī : "Mums jāizraugās krietns vīrs un allaž jātur acu priekšā, lai dzīvotu tā, it kā viņš mūs vērotu, un visur rīkotos, it kā viņš to redzētu." (9) Tā, mans Lucīlij, mācijis Epikūrs. Viņš piešķīris mums sargu un pavadoni, turklāt pamatoti: daudzi pārkāpumi netiks izdarīti, ja tam, kas dziras tos izdarīt, klāt būs liecinieks. Dvēselei jābūt kādam, pret kuru tā justu bijību un kura cienīgums tai ļautu šķīstīt pašas dzīles. Cik laimīgs gan ir tāds cilvēks, kas, būdams klāt kaut vai tikai cita cilvēka domās, spēj viņu padarīt labāku! cik laimīgs tas, kas spēj pret citu just tādu bijību, ka, kaut vai tikai domādams par viņu saņem savus spēkus un pilnveidojas! |
|