|
Jan. 6th, 2009|04:51 pm |
a vot sēžu otradienas pievakarē darbā, lielos darbus apdarījusi, PVN`us salikusi pa vietām, gada atskaiti nobeigusi..šļurinu kafiju pa iekšām un sapņaini skatos tālumā.
nu sakiet kā tad tur īsti ir (no jūsu cienījamo subjektīvo prātu aspekta) - ir tāda lielā nepārejošā mūža mīlestība, kad sarkt un kiķināt par otra jociņiem/savām izdarībām arī pēc vairākiem gadiem, katru mīļu brīdi būt gatavam otra labā ziedot savu pēdējo kreklu, zupas karoti, zaptes burku-jo īsti laimīgs esam tikai tad, kad arī otrs ir laimīgs, mīlēties kā trakam vienmēr un visur un kā pirmoreiz, izjust uzticību līdz galam bez šaubām, atbalstīt un saprast otru pat ja cilvēks dara tev nesaprotamas lietas..attiecīgi vai ir tiešām tādi "kā cimds ar rociņu", "krūzīte ar osiņu", "katliņš ar vāciņu", "dators ar mātes plati", "betmens un robins"..?
jeb tomēr kā viena mana paziņa "ar lielu pieredzi" (eksaktajās zinātnēs un plutona izpētē) izteicās - attiecības? -nu, prasti sakot- tas ir dzīvot kopā, drāzties, lamāties un viss pārējais, kas ietilpst "ģimenes" jēdzienā. aka - divu pieaugušu saprātīgu cilvēku (draudzīga) līdzās pastāvēšana.
a, draudziņ? varat domas arī dalīt kā pieredzē un/vai vēlmē ticēt labajam ;)
P.s flog noskurinās- vot misķika. ej nu saproti normāls cilvēks būdams.
P.s. iespējams - "mazāk zināsi, labāk gulēsi!" |
|