| viena skaista dieniņa. |
[Apr. 2nd, 2009|03:17 pm] |
| [ | mood |
| |  cheerful | ] |
| [ | music |
| | BI2- medljeno shazhu s uma | ] |
mani atlaida :) un es taču teicu, ka šodien ir viena skaista dieniņa.
aizvakar vēl runāju ar vienu dāmu pēc 45, atnāca pašā vakarā, nomaksāja te savus rēķinus un tad tā izmeta "nevaru kādam nepastāstīt- mani šodien atlaida!" es arī pa paradumam jau savilku lūpiņas rullītī un sāku teikt "ak vai? trakums tak!" bet viņa mani viens un divi apklusināja "nē, nē jūs ko! man vēl ir sava maza grāmatvedes praksīte, bet tagad es braukšu uz rēzekni, man tur ir mājiņa, gribu ravēt dārziņu. Jūs nevarat iedomāties cik sen es neesmu atpūtusies. visi pēdējie gadi ir paskrējuši vienā skriešanā. tagad vismaz pusgadu atpūtīšos un nedarīšu neko!" un cilvēks vnk staro, smaida, ir dzīvs! es biju sajūsmā!
un šorīt man priekšnieks paziņo, ka nu diemžēl firma bankrotē nost un tā nu ir sanācis- un viens divi- man izlaužās tāds smaids un es viņu nevaru noturēt! parakstu papīrus ar smaidu sejā un visam piekrītu un saku "jā. jā. būs jau labi!"
un tagad man ir jāsaka tāpat kā tai dāmai- man beidzot būs laiks!! pati biju plānojusi sniegt atlūgumu šā mēneša beigās, līdz ar to- vnk esmu ieguvusi papildus mēnesi! man beidzot būs laiks izlasīt visas grāmatas ko gribēju pirms aizbraukšanas, man beidzot būs laiks sagatavoties projektam, es beidzot varēšu darīt savu sportu cauru dienu nevis no rīta celties 6 pirms darba lai paspētu kaut mazliet "padzīvot" un vakarā pēc darba kamēr nogurums vēl no kātiem negāž, ak dievs - kā es staigāšu pa pilsētu un parkiem, apdziedāšu katru stabu, kārtošu mantas, izgulēšos, varēšu nodarboties ar sevi kad vien gribu, beidzot varēšu savest sevi kārtībā....ehh pačti kā iz Comedy Clab "paspaķ i pažraķ boršča- vot eta žizņ!" :)))
jā, vienīgi jābūt nu patiesam- man ir atkāpšanās ceļs, es braucu prom un par mani parūpēsies. šobrīd man ir žēl vienīgi vecākus kas paliek šeit un māsu kas drīzumā atgriezīsies šeit! jo cilvēkiem būs jācīnās tālāk. bet dzīve jau nav cīņa! bet situācija piespiedusi.
par sevi- ak man nav ko piebilst. es turpinu būt laimīgs (: man nav nekas kas mani uztrauc. cilvēki- paceliet taču vienreiz acis! ir ir dzīvē svarīgākas, paīstam gluži citas, lietas! un kad pasaulīgais vairs netraucē iestājās svētlaime (:
ak kā padalījos, bet nu gan jāiet palasīt mācību. un jāpastrādā kamēr vēl var. ej nu sazin kad vēl dzīvē uznāks vēlme ko šadu darīt. :P |
|
|