| |
[Feb. 15th, 2009|10:36 am] |
Kamoliņa dziesma
Es - kamoliņš raibs,
Dažādiem dzīpariem satīts.
Tu - kaķis vēl gluži jauns,
Kad spēlēties patīk.
Es priecīgs ripoju,lecu,
Tev ir tik mīkstas ķepas...
Bet,kad tu apnicis novērsies,
Es kaktiņā raudu slepus.
Un, kamēr es kamoliņš esmu,
Kā citādi vēl var klāties?
Es esmu laimīgs, ja kaut vai reizēm
Tev gribās parotaļāties.
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:41 am] |
*
Tad,
lai sevi nomierinātu,
es sāku skaitīt
draugus
(tikai kaut kas
visu laiku traucē).
Ilgi skaitu,
daudz saskaitu
(tikai kaut kas
visu laiku
ļoti traucē).
Tad
es ieraugu viņu -
sēž manā krēslā
un vīlē nagus -
vientulība.
Smīn un skatās
tik viszinoši,
ka es nolaižu acis.
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:43 am] |
*
Tam celmam nebija izredžu vairs.
Sen nocirsts bij viņa koks,
Un,ja kāds par atvasēm runāja,
Tad tas bija tikai joks.
Tam celmam nebija izredžu vairs.
To mocīja sāpes un tūskas,
Un savā dobumā pēdējiem spēkiem
Viņš sāka audzēt čūskas.
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:47 am] |
..................
Tās stalažas (debesīs kāpt)
labāk pagaidām demontēt,
taisīt dvēseli ciet un uzrakstīt
"remontē".
..................
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:48 am] |
....................
Bet nebūs vairs nekas,
kā bija. Vai to jau
kāds reiz nesacīja?
....................
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:50 am] |
*
Apturiet viņu, to Dullo Dauku,
To, kas manī dzīvo,
Grābiet aiz apkakles, nelaidiet!..
Skrien, trakais, matiem plīvojot..
Skrieniet pakaļ un panāciet,
Lieciet kaut kāju priekšā,
Norājiet, kliedziet, iestāstiet!..
Skrien, dullais, cepuri riekšā..
Nu ko jūst stāvat, ko skatāties?
Laiva jau tālu no krasta..
Kā, un jūs arī domājat,
Ka to kopējo strīpu tomēr var atrast?
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:52 am] |
*
Dejo,dejo,pagriezies,
piesit kāju, palecies,
uzsit asti, nospļaujies,
pieglaud ausis, paklanies!
Dejo,dejo, pagriezies,
pietupies,atsperies,
atšieb zobus,pasmejies,
norij krupi, pacieties,
lec,kad spēlē,
iekod mēlē,
vērties dēlē,
mākoņstrēlē..
Lai spīd šlipse,
laistās ancuks -
velns par naudu,
velns par naudu,
velns par naudu
danco!
/Māra Zālīte/ |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:54 am] |
|
vot, jā draudziņ, rīts tāds, kad prasījās atvērt acis un lasīt dzeju. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:55 am] |
|
pirmā doma gan kas šodien iešāvās prātiņā bija- "bez iemesla netraucēt. var dabūt pa vizbuļiem!" |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:56 am] |
pēc divām nedēļām uz ziemeļāfriku. uz nedēļu. atpūsties.
pēc četriem mēnešiem uz dienvidāfriku. uz gadu. strādāt. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:57 am] |
|
kā lai vispār kaut kam piešķir jēgu? |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:58 am] |
|
esmu visiem piedevusi. arī sev. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:58 am] |
-Ko priecājies?-
Es atbildu - Tāds darbs. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:59 am] |
kā kāds reiz teica:
neviens nav tik laimīgs cik es.
jo neviens nav es. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|10:59 am] |
|
es nezinu cik reizes jākrīt, lai pieceļoties saprastu, ka tā bija pēdējā reize. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:00 am] |
|
es nožēloju vienīgi laiku, kurā esmu piedzimusi. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:00 am] |
un reizēm es mēdzu izdomāt savu dzīvi. un notikumus tajā. un cilvēkus. un lietas. un vietas..
un vēl strikti saku, ka vēlos īstenību!
ak Dievs, bet tieši to es negribu. nu ne pa kam. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:03 am] |
|
tas viss vienkārši ir jāizsaka laukā. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:03 am] |
un nekad nepazaudējiet sevi, to kas jūs esat! jo absolūti nekā cita mums patiesība nemaz nav dots!
"..jo neviens nevienam nepiederēja.." |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:05 am] |
strādāju pie savas lietderības.
..un reizēm pat kakāt man liekas piedauzīgi! |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:05 am] |
tāds mierīgs BI-2 rīts. pasaule vēl nav pieskārusies. es vēl neesmu pamodusies.
tu mēdz raudzīties spogulī un domāt, kas tev ar to cilvēku ir kopīgs? |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:08 am] |
es bieži skatos uz sevi no malas.
Es būtu daudz atklātāka, ja mēs būtu daudz saprotošāki. (nosvītrojam)
Mēs būtu daudz atklātāki, ja mēs būtu daudz saprotošāki.
|
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:10 am] |
galvenais - turies, mazais! Viss ir un būs kārtībā!
es vienmēr būšu kopā ar tiem cilvēkiem, kas man ir/ ir bijuši svarīgi.
nekas, ka sāp. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:12 am] |
negribu, lai mani atceras ar skumjām. gribu, lai atceras ar smaidu!
zaķi, pasmaidi!
es tepat vien esmu. vienmēr- tepat vien esmu. ik reizi, kad par mani kāds atceras vai iedomājas.
atceries kādreiz par mani. un pasmaidi.
:) |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:16 am] |
|
un tas nekas, ka tikai divi no milijona saprot |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2009|11:40 am] |
|
zem tavām drēbēm ir bezgalīgais stāsts |
|
|