Pārspēj matēriju! - June 13th, 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
flog

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

June 13th, 2007

Tev pamatšķira. (vecmeitas/padauzas stāsts) - daiļrades cienītājiem! [Jun. 13th, 2007|08:10 pm]
[mood | indifferent]
[music |Celldweller - Welcome to the end]

"(..)...Bet nē- mēs atkal ievelkamies savos uzvalkos un savās augstpapēžu tupelēs un lepni soļojam uz saviem draņķīgajiem darbiem [par kuriem, protams, plašākai sabiedrībai stāstām cik viss ir vienkārši lieliski], iesēžamies savos pret ostrohondrozes krēslos, labākajā gadījumā tiekam pie tases kafijas un tad iekrāmējamies papīros [kas ir lielisks aizsegs lai pasēdētu nolādētajā izgudrojumā – internetā, un, protams, vidusmēra latvieša iemīļotākajā saitā draugiem.lv] [un nē, šī nav bezmaksas reklāma], nīgri lūram uz ienākošajiem klientiem un galvā domās nolamājam šamos par mazajiem kuces bērniem un gribās viņiem tos tūkstošus ar kuriem viņi tā mētājas iegrūst tajā vienā caurumā kur vairums dāmas neatļaujas sev kko iestūķēt [„nu beidz mazā- būs forši”] [normālu pediņu bezjēdzīgs monologs] [jo „mēs” tak „visas” esam augstākās sabiedrības dāmas un mūsdienu vegānisma krāsotajai acij nemaz neliekas dabiski ne tikai tas, ka no nabaga grauzēja uztaisa kādu kažoku jeb lielisku maltīti, bet arī pretdabiski liekas, ka mūsu fekāliju izvades trubā ievietotu kko tādu, kas, kā pēc lietošanas instrukcijas rakstīts, būtu jāievieto kkur citur – noteica nozieķēta augstākās [aukstākās –gh gh] sabiedrības dāma. Tikmēr mazais padsmitgadīgais skuķis nosūta sawam sirdī [vai pareizāk sakot-gultā] iekritušajam kavalierim ziņu, ka alkst pēc traka seksa un ir gatavs uz visu. Un ir arī.] Bet atpakaļ pie sūrās grūtās darba dienas jo līdz tumšās nakts zemsegas priekiem vēl jāpaciešas [ jo pamīlēties saulītē kādā nomaļākā vietā jau neviens vairs nepiesakās...kaut kas tur saistīts ar „bīstami dzīvībai” un „ko mamma teiks”. Normāli teksti no puspasaules brīnumu pieredzējušiem vīriešiem [nu tā tak viņi visi stāsta un aizlej tās ausis ar tādu saldu iesala vārījumu, kas ir gluži kā auksts alus karstā dienā pārgurušam slāvu ceļotājam kas izslāpis pēc latviešu daiļavu skaistuma un viņu izcilās prasmes visas lietas padarīt tik lētas un pliekani pievilcīgas] Bet tak atpakaļ pie nīgrajiem šefiem un kolēgām pajolīšiem kuriem kā liekas vēl pusaudžu traumas un depresijas nav pārgājušas un pat tie tevi cenšās pusdienas pārtraukumā aizvilkt uz kādu izcili necilu kafetēriju [un sagrūst sevī iekšā visas tās draņķības, kas nepieciešamas lai cilvēks varētu normāli funkcionēt un būtu spēks i Latvijas izcilā līmeņa 8 stundu darba dienai, i mājas darbiem[ kā ,piemēram, tukšās taras nodošanai vai no vannas sifona cauruma matu izvilkšanai], i gudrām augstāko iestāžu mācībām[uz kurām tu aizej un noslienājies pēdējās rindās jo pirmajās nesēž neviena prātu un sirdi priecējoša personība,[lai gan tas viens pasniedzējs taj vienā pēc-pāris-graķīšu vakarā pat likās pievilcīgs. [vai varbūt es vnk viņa plikajā galvas vidū ieraudzīju savu atspīdumu?], i kādam vakara/nakts prieciņam[ kad beidzot esam noķēruši momentu, kad nevienam nesāp galva, visiem stāv, programma nestāv ieslēgta tikai uz 5 minūtēm [par šo varētu būt atsevišķi gara diskusija. Ja jau „ātri uzkāpjam, ātri nokāpjam” tad mo6 vispār labāk paturiet savu vīrieša lepnumu ‘aka’ izsmieklu pie sevis un nevicinieties mums te gar acīm ja nemaz uz normālu labu seksu neesat spējīgi savu miesu un garu piedabūt] un citām sadzīves problēmām, kurām lieliski esam tikuši pāri[kā piemēram kaķu ņaudēšana aiz loga, kaimiņu uzdzīve un lielais mulsums kad ieraugi pretējo dzimumu kailu [nekas-es arī pirmajā reizē skaļi smējos. Ar laiku pierod]], un tā nu tu sēdi ar šefu/kolēgu tajā smacīgajā iestādījumā, pļumpē iekšā 2-3 kafiju un jau prātā apsver, ka vajadzētu pasūtīt arī kko grādīgāku lai šito maz izturētu un šodienu vēl pieveiktu.[labs iesākums jau būtu arī pusdienas pārtraukuma piebeigšana vēl daudzmaz skaidrā prātā], un kamēr šefs/kolēga aizdevies uz dāmu istabu nokārtoties [lasi-paspēlēties] tu jau aši izrauj kādu graķīti [un vēl kādu un vēl kādu, jo tas maita afigena ilgi spēlējas] un ar šausmām secini, ka pēc betmena, uj tb šefa/kolēgas atgriešanās tev jau viņš sāk likties pat gandrīz iekārojams. Tu noskurinies un parauj vagu aizbildinoties par ašām sāpēm aizkuņģa dziedzerī vai kko tikpat jestru [variācija par šo tēmu ir iespējama- arī visu venerisko slimību uzskaitīšana liekas gana labs variants] Atgriežoties darbā tu uzraksti sašutušu vēstuli par saviem izvirtušajiem kolēģiem savai draudzenei kas jau kādu nedēļu ir uzkāpusi uz korķa un tāpat jau vairs sakarīgi nefunkcionē pēdējos gadus.[dzīves mīlestība vot pametusi un tā nu viņa sēž un berzē katru pudeli ko izdzer cerībā ka no kādas izlīdīs džins un atdos viņai viņas dzīves jēgu. Nu tobiš to nošņurkušo vīrieti kam dikti patika citu sieviešu dibeni un kamais pat manējā nekaunējās kniebt draudzenes klātbūtnē. nJā vot mīlestība. Ja jau pēc kkā tāda visi tiecās tad es ļoti labi zinu kāpēc atturos] Bet..ak turpinām mūsu ceļojumu- tātad pēc darba dienas beigām kad prāts jau pavisam tukšs un rīklī kaltē kā nelabais, mēs savelkam bikšu jostas augstāk , nošpļaujamies un izlemjam doties uz bāru pabaudīt kādu stiprāku dzērienu un iespējami arī pat pretējā dzimuma riesta dziesmu paklausīties. [ ja tu – jauna dāma domā vnk tāpat aiziet pasēdēt bārā – attopies muļķe. Nezināji, ka iedzērušas sievietes vīriešiem liekas vēl pievilcīgākas? Vismaz tā nākas izsecināt pēc pēdējiem atpūtas iestāžu apmeklējumiem- laikam tam krānainajam dzimuma liekas, ka ja mēs tā švakāk turamies kājās mums vieglāk būs ievilkt pa žokli un iedabūt gultā. Paldies dievam, ka vismaz man kā šo rindu autorei šādās situācijās parādās ne tikai daudzvalodu zināšanas, bet arī attiecīgi māku šādus tipāžus nolikt ar 9stāvīgiem vārdiem šajās valodās. Un tad vienīgi var tikt pie kāda visai izvirtuša tēviņa, kuru tāda lamāšanās uzbudina līdz vājprātam un tīri aiz tā iemesla, ka jauneklis tik aizrautīgs viņam arī varbūt būtu izredzes tevi „piedziedāt” šaj naktī.] Bet, ak, labi. Pieņemot, ka veiksmīgi esam tikušas līdz bāram, un vēl ne viena īsti nepamanītas iesēdušās kādā nostūrī kāri dzeram savus kokteiļus [kuri no malas izskatās tik krāšņi un maigi, bet patiesībā nezinu kurš vīrietis labprātīgi maisa kopā tekilu ar šampanieti, dzer lielās skrūves, kurā lielāko tilpumu patiesi sastāda vecais labais latviešu LB un pārējais ir tikai krāsai/maskēšanai, nezinu vīriešus kas spētu triept sevī iekšā ābolu pīrāgus, degošos un visus „orgasmus” un „,minetus” [ un, ak, dievs- paskat, paskat – viņi pat alkoholam piemaisījuši piedauzības garšu, tā kā bez pārmetumiem, ka te par daudz par seksu runāts, mēs tak dzīvojam seksa industrijā [„tā ir fantastika”-haa] Un nākamajā brīdī kad tu acis glāzē dziļi iebāzusi tu sadzirdi bļāvienu jau no otra bāra gala „meitenīt, meitenīt cik jums skaistas acis” vai „kur tu biji visu manu dzīvi?” da kā kur – SLĒPOS muļķi. I nepaspēj ne aci pamirkšķināt, ka pie tava galdiņa jau ir piesēdis šis jauneklis/kungs un pie tam neba viens, bet ar pāris minūšu intervālu pie tava galdiņa piesēžas almost visi viņa radi un paziņas. Un tad nu tu tiec apbērts ar komplimentiem no galvas līdz kājām, bet tev tikai salmiņš starp zobiem tiek sakosts vēl sparīgāk un sūknēšanas process notiek vēl straujāk. Saprotot, ka ilgi tādu situāciju neizturēsi [garastāvoklis jau kā pizas tornis sāk liekties] tu knaši tver pēc mobilā tālruņa un meklē skaistās blondās ilzītes numuru. Piedabū savu balstiņu pēc iespējas maigāku un tenorā iedziedi klausulē sen izgudroto meldiņu par to, ka dikti gribētos ilzīti satikt, ka lai jaunā dāma piebiedrojas bārā „x” [bārus neminēsim a to vēl sāks man te sliktu reklāmu pārmest + akā no kuras vēl jādzer nedrīkst spļaut ;)], lai uzvelk savus jauno pupus-saturošo kleitiņu ar šķēlumu līdz dibena caurumam un maršē uz savām naglām šurp. Tā, plāns ir vienkāršs,- mēs ilzīti iegrūžam šo vīrišķu skavās un pats tikām normāli kā cilvēks varam iedzert. Ir arī otrs variants, pazvanīt neglītajai lienei un mēģināt atkal izvērst kārtējo intelektuāli biedējošo vecmeitu sarunu kas lielākoties aizbaida pilnīgi visus pretējā dzimuma pārstāvjus [tai pašā laikā jau ir sācis krēslot un galviņa jau kļūst smagāka un prāts pielaidīgāks un pat vairs tik strikti negribas atgriezties mājās vienam]..(..)"
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | June 13th, 2007 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]