|
Sep. 9th, 2007|09:16 am |
pa ilgiem laikiem sāp galva. gribās šodienu pavadīt dzerot un skatoties filmas par karu.apsolīju mātei šodien braukt ciemos. gribētu atkal būt maza, ielīst viņai padusē un lai viņa man glauda galvu visu nakti tāpat kā, kad man bija 4 gadi un es biju lauzusi kāju un visu nakti raudāju un nevarēju aizmigt (viena no spilgtākajām bērnības atmiņām)
šorīt pamodos viena. vai esmu teikusi ka man riebjas rīti? protams esmu. un rīti vienai man riebjas vēl vairāk.
man patīk skaļa mūzika, alkohols un cilvēku drūzma. es skatos pornofilmas, un filmas par mīlestību. es klausos vecu mūziku un man garšo kartupeļu pankūkas. man riebjas cilvēki, bet patīk viņu debīlās ideloģijas. man patīk braukt ar tramvaju un patīk drošības sajūta, ko tu manī radi. man patīk kad cilvēki skumst. skumjas ir brīnišķīgas. man arī patīk runāt. un bieži es runāju ar sevi, lai tikai dzirdētu sevi runājam. man patīk saskatīt kopsakarības, cēloņus un no tiem izrietošās redzamās un vēl neredzamās sekas. Cenšos, lai darbi/lietas ritētu pēc mana plāna. man patīk klausīties, kad kāds lasa priekšā. patīk vērot cilvēkus. patīk ilustrētas grāmatas. Es precīzi zinu, kas mani interesē.
Es iztēlojos teiktajā kādu jēgu. bet viss ar laiku apnīk.
piedodiet! tas kas mani sajusmināja vakar nezvai vairs sajūsminās šodien!
teorētiski-es esmu pareizajā vietā, tikai nepareizajā laikā.
улетаем отсюда нахрен!
p.s update. es laikam tiko iegādājos mikroskopu ;)
p.s.2. "cik ir pulkstens?"
"ceturtdiena"
"tad jau drīz būs pavasaris"... |
|