flitta:

Jauna diena. Njaa- jau pusē... Atkal nejēdzīgi pavadīts laiks. Kas vainīgs? Ir kāds vainīgs? Whateva... Vakar tā ap desmitiesm (vakarā) izdomāju, ka man savaidzējies uz veikalu (izdomāju, ka savaidzejies - pilnīgi pareizi. Jo tas, vai tam bija kāda jēga ir stipri apšaubāma "teorija"). Tumšs... Kāpēc es izvēlējos tumšāko ceļu? Whateva... Gāju un atkal par kaut ko domāju... Par ko? Gribi zināt? .....
Vasarā, šajā laikā, no cilvēkiem bez maz vai mudž, bet tagad - neviena... Kādam veikalam skatlogā sāpīgi mirgo lampa. Kāpēc neviens to nesaremontē? Jau kuro vakaru tā tur savā sāpe (bet varbūt priekā?) mirgo tik spēji, ka es to pamnu no ielas otras malas. Debesis ir pārsteidzoši skaidras, gaiss dīvaini dzidrs (nu cik nu dzidrs pilsētas nomalē). Debesis. Kāpēc es pievērsos debesīm? Zvaigznes... Prātā ienāca vasara, kā mēs (kāpēc es pateicu "mēs", nē, kļūda - es?) gulējām tādā lielā, lielā pļava (kur, starp citu, bija šausmīīīīgi daudz odu. Man traucēja? netraucēja?) un blenzām zvaigznēs (es laikam biju vairāk pievērsusies kaut kādam slīdošam, spilgtam punktsm, kas lavierēja starp zvaigznēm, lidmašīna? Nē, kāds teica, ka pavadonis kaut kāds. Atceries?). Negribu atcerēties. Negribu lai kāds vispār atceras... Nākamajā gadā es vairs tur nebiju. Bet bija jautri jums tur, vai ne? Varu derēt, ka tā Igauņu jūra jums gāja pei sirds, nē, varbūt kļūdos. Jā, vispār, - kur jūs togad vispār bijāt? Neinteresē...
Pie kā es paliku? Ak, jā - vēl jo projām pie tā paša.
Šo ņirbošo klusumu (jā, jā - kaut kas kaut kur "ņirbēja". Kas? whtewa..) iztraucēja kāds pāris. Viņi runāja pārāk skaļi. Nezinu kāpēc, bet man likās pārāk skaļi. Sievete, tērpusies mākslīgā kažokādā un "špiļkās", kuru augstie papeži šo, jau tā garo sievieti, padarīja vēl garāku, uzdeva vīritim /šausmīgi/ daudz jautājumu, vīrietis (viņa arējo tēlu, apģērbu neamanīju.Viņš saplūda ar apkārtējo melnumu. Tātad, viņam muurā bija kas melns. Mētelis?) par kaut ko taisnojās. Vienīgā frāze, ko dzirdēju bija "vai tev viņa patika" (tā sieviete to burtiski izbļāva), uz ko vīritis (jāteic, jau pieņemamākā skaļumā) atbildēja, - nu jā, viņa bija skaista...
Kāpēc es vispār to pamanīju? Pamaniju, pamaniju... Un? Tas kaut ko maina? Nemaina?
Bet līdz veikalam tiku... Nepatika... Nepatika veikals. Varbūt ne veikals, bet process, ka man uz turieni bija jāiet vienai. (bet es taču pati gribēju!? Iedomājos?) Lai nu kā, bet dzīva vēl esmu. (arprāts...)
Kāda vispār šitam ierakstām ir jēga? (bezjēga?) Iedomājos, cik laika es tagad pavadīju rakstot tukšas rindas. Hmm... Beigšu lasīt starp rindām...
Saule spīd? Lai spīd.. Un??