Marginālijas ikdienas malā

kamols kaklā
12/21/06 11:07 pm
Pirmo gadu Ziemassvētkos atteikšos no svecītēm un saldumu turziņām par abu kaut kam patiesi cēlam.
Ar šo pukstu vēlos aicināt pārējos pievienoties.

Tikko pavadīju vairāk kā nedēļu bērnu slimnīcas infekcijas nodaļā ar bērnu, kurš it kā bija saķēris ROT vīrusu. Kad izrādijās, ka problēma meklējama kaut kur citur - bija jau par vēlu - ROTA vīruss bija pieveicis arī manu mazo dūdiņu.
Tā nu es bojāju nervus un savu sejas ādu 30 grādu uzkarsētā palātā. Aiz stikla gulēja tāds pavisam mazs mazītiņš bērniņš ( viens mēnesis vai divi) gulēja un raudāja un visu laiku viens pats.
Mamma ar tēti dzīvo laukos, nav naudas par ko atbraukt un palikt, jo mājās divi bērni, kurus nav kam pieskatīt. Mamma strādā, jo esot bijusi slikta raža vai kaut kas tāds, tāpēc naudas nav vispār, savukārt Tēvs rūpējas pa saimniecību.
Vienu dienu viņi bija atskrējuši - ne dzērāji, ne kretīni - vienkārši lauku ļaudis saraudātām acīm un sāpošu sirdi. Tajā dienā viņu mazā meitiņa neraudāja.
Es visu naudu, ko biju iecerējusi pieklājības dāvanām vīra radiem, saviem un vēl dažiem labiem, savstapēji vienojoties esam nolmuši atdot viņiem. Jo man no sveces pa 5 Lati - ne silts ne augsts, taču viņiem 5 lati ... ir kaut kas vairāk - varbūt iespēja pabūt pie bērna slimnīcā kaut vienu dienu.