- Rudens kā rudens
- 10/27/05 12:58 pm
-
Viss notiek kā palēninātajā filmā, liekas pat vārdi, ko Tu izrunā lēni izpeld no Tavas mutes, tad paskatās apkārt, pakasa pakausi un dodas uz priekšu. Viss ir tik garlaicīgs, nesteidzīgs. Pietrūkst adrenalīna. Atradu veidu kā to iegūt, taču tam arī ir savi mīnusi, tāpēc neforsēju. Vakar gandrīz iekļuvām avārijā: mēs pa galveno ielu braucam, no mazākas nozīmes ceļa neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi viens vico ārā. Mani saķēra panika un rokas piespieda tuvāk sev meitiņu, kuru biju izmakarējusi no autosēdeklīša, lai viņa varētu aizmigt. Aizmiga. Un tad es sēdēju aimugures sēdeklī un bimbāju. par ko? nezinu.
Un vēl ...
Dārgais bišķi kaitina (vakar savāca manas mantas, sakot - ja es tā turpināšu, lai ejot prom, es sēdēju un skatījos uz viņu. Viņš paskatījās uz mani un visu salika smuki atpakaļ plauktiņos - vēl labāk kā bija pirms tam, samīļoja mani un lūdza, lai es rimstos Gribas vārtīties pa gultu ēst mušļus ar šokolādi un dumi lūrēt TV. Tāds laikam ir mans rudens.
sadegt
kāds jau ir sadedzis