- Leciens no ...
- 8/23/05 09:29 pm
-
Skrēju, triecos no vienas vietas uz otru, baidījos nokavēt, nepaspēt, neizdarīt ... Es cīnījos ar sevi, ar laiku, ar cilvēkiem ...
Tas cilvēks bija noguris cīnoties un lēca ... ne jau uz augšu, bet uz leju... no Vanšu tilta saltajā Daugavas ūdenī ...
es apstājos.
Prātā skanēja un vēl joprojām skan: "I kogda pokatilasj na obeļ luna, on šagnul iz okna, kak šogala ona, on vzļitel, kak vzļitala ona, no ņe verh a vņiz ..."
Nja.
sadegt
kāds jau ir sadedzis