Marginālijas ikdienas malā

10/7/03 12:08 pm
Nu, un ko tad tu domāji, ka es pazudīšu, ieslēģšos sevī brīdī, kad nav vairs kur palikt, neesmu vairs atstājusi sev neko, visu esmu atdevusi... ka es tagad sevi pametīšu, pametīšu to daļiņu sevis, kas ir pie tevis? ...Gribu, patiesi gribu Tevi satikt, sajust ... taču saproti, ka diena nesākas ar rītu un nakts nav dienas beigas ... sākums varbūt ir tepat blakus, tepat starp diviem darbiem, simtiem cilvēku un vienu mīlestību...