Mezzanine

Sat, 05 Feb 2011 10:43:19 GMT

Vakar pēc ilgiem laikiem sadusmojos uz žagatiņām par žvadzināšanu.
Šorīt sapratu, ka sūds tas viss, un manas dusmas kaitē tikai man vienai.
lai dzīvo, lai žvadzina - katram savs ceļš ejams

Wed, 07 Jul 2010 18:28:02 GMT

Nenorij savus mīļākos vārdus. Saki tos.
/Z.Mauriņa/

Tue, 08 Jun 2010 20:26:50 GMT

Ikviens, kurš domā, ka tikai saule nes laimi, nekad nav dejojis lietū.

Wed, 28 Apr 2010 23:02:53 GMT

Es vēlētos, kaut man būtu tik milzīgs entuziasms kā agrāk. Es vēlētos smaidīt biežāk. Es vēlētos ķert zvaigznes līdz rīta saullēktam un droši vien vēlētos arī piena upes ķīseļa krastos, un jā - vēl es vēlētos negulēt mūžam! Bet tā vietā es izvēlos pasēdēt malā un paskatīties. Es ceru, ka tas ir vecums, jo nekam citam es savu maksimālisma zaudēšanu pat nepiedotu! Un tomēr ceru, ka entuziasms atgriežas. Gribētos, lai tā būtu - kā gan citādi sevi piepildīt, ja visu sevi atdodi?!

Tue, 13 Apr 2010 20:53:47 GMT

Nav tā, ka man neko negribas. Es vienkārši esmu laiska meklēt vai darīt to, ko gribās.
Beznosacījuma brīvība darīt vai nedarīt ir tikpat paralizējoša kā bezspēcība, kas vienmēr sāp visvairāk.
Apburtais aplis.

Wed, 31 Mar 2010 21:18:09 GMT

Iedvesmai jau nevajag daudz - atmiņu uzjundītas melodijas, vecas fotogrāfijas un saulainas pagātnes bildes. Tai pat laikā - vajag kārtīgu spērienu pa dibenpusi, jo ezītis jau lepns putns, kurš nelidos, ja neiespers... Vo velns, bet iedvesmas vieglumu un sūrumu tā līdz būtībai nekad neesmu atkodusi. Paldies tam augstākajam - man vēl ir uz ko tiekties!

Fri, 26 Mar 2010 21:14:06 GMT

Tāda sajūta patiešām arī ir - kā pamošanās pēc ilga slimības miega beidzot pienācis rīts. Atkal redzu gaišu sauli un jūtu smaržas, izgaršoju ēdienu un pēc vairākiem mēnešiem baudu vīnu. Nedur, nesāp, nereibst, neriebjās. Mīlu, baudu, jūtu un smaidu.
Ir sasodīti labi atkal justies sev! :)

nogurums

Fri, 29 Jan 2010 23:27:41 GMT

Notrulinātas sajūtas un apnikums.
Šoreiz pat nezinu, kuru šķipsniņu emociju piemest, lai kas mainītos.

Sat, 03 Oct 2009 20:43:44 GMT

Aiz loga, kad līst un vējš iztrenkā koku lapas, ir tik labi sēdēt dīvānā, pustumsā, darīt savas ekseļu lietas un klausīties Rīgas nakts skaņās, netālā miega šņākuļošanā, pieklusinātā blūzā un ik pa laikam automātiksi startējošajā sildītājā. Glāzē ieliets tīrs rums un krūzē karsta zāļu tēja - tas profilaksei, un tas nekas, ka tirpiņas metas no nejaucīgās garšas. Tas mirklis, kad dzira iedzeļ sūrstošajā rīklē ir lēns un dēļ nebaudāmības neaizmirstams. Viss cits ir silts, tumšs un labs. Rīt vajadzētu nodot darbus, bet gribas vienīgi sēdēt un līdz mielēm izbaudīt šo mieru, kas apkārt. Tā vienkārši un nekas vairāk. Par pārējo es domāšu rīt.

Thu, 30 Jul 2009 22:06:48 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=5YXVMCHG-Nk

4 gadus vecas vēstules pārlasot

Tue, 21 Jul 2009 21:10:01 GMT

Paklausies blūzu un aizlido, izplet sparnus un lec, lai cilveki brīnās..., bet tu savicini sparnus un aizspurdz makonjos paskatīties uz tiem no otras puses, lai brīnās, cilvēki...

Sun, 05 Apr 2009 21:00:49 GMT

Rīga naktīs ir visskaistākā: oranžas debesis no lampiņām un tukšas ielas no bezpersoniskiem cilvēkiem.
Rīti apēd dvēseli un saule apžilbina acis, padarot pusaklus un aizņemtus visus, kas apkārt.

Sun, 05 Apr 2009 20:47:55 GMT

Nekas skaistāks kā vienkārši dzīvot laikam nav izdomāts.

Mon, 23 Feb 2009 15:28:06 GMT

Dzīvi nevajadzētu vienīgi dzīvot. Dzīvi vajadzētu svinēt! /Ošo./

via TV

Tue, 17 Feb 2009 20:22:58 GMT

Mēs nemīlam tos, kurus mīlam, dēļ tā, ka viņi ir perfekti.
Mēs viņus mīlam, jo viņi IR.

Fri, 13 Feb 2009 13:38:59 GMT

Man laikam tas no bērnības - viss ir normāli, ja runā, smejas, kaut vai bļauj un kliedz - tad viss ir labi: es saprotu cilvēku un viņa noskaņojumu. Panika iestājas tad, kad ir klusums & nerunāšana. Tas kā klusums pirms vētras, un man kļūst, ļoti, ļoti bail, un tad es pati sev riebjos. Jā, es visu laiku mācos no šīm situācijām - nu jau es zinu, kā sevi nomierināt & savākt rokās, bet tas nemazina to stulbumu, ka pirmajā mirklī VIENMĒR saķeru paniku, kļūstu nervoza un pārbijusies.

Sun, 08 Feb 2009 14:02:58 GMT

Nepazaudēt mīlestību, kas ir sevī. Jo, ja tās vairs nav, tad nav nekā - ne sapņu, ne cerību, ne cilvēku, kam to dāvāt.
Ir tikai vieglāk, jā - tas gan.

Fri, 09 Jan 2009 22:46:27 GMT

Reizēm nav neviena, kam pateikt to, kas iekšā plosās par viesuļvētru. Un nevajag arī - pieredze rāda, ka vēja stiprums no tā tikai pieņemas spēkā.
Un tomēr grūti šad un tad.

Fri, 09 Jan 2009 22:18:35 GMT

Tu saki, ka mīli ziedus, un griez to kātus, tu saki, ka mīli suņus un tu viņus piesien, tu saki, ka mīli putnus, un tu viņus ieliec būrī, tu saki, ka mīli mani, un man ir bail.

[Ž.Kokto]

Ļjudjem nravitsa djelats novix ljudei

Thu, 04 Dec 2008 20:29:49 GMT

http://www.youtube.com/watch?v=eq2bShkYl20

Thu, 20 Nov 2008 21:25:48 GMT

Bāleliņi karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma.

Tue, 18 Nov 2008 17:45:26 GMT

Šajā valstī daudz kas nav kārtībā, tomēr šodien vairākkārt asaras aizķērušās kaklā un maļās un maļās. No tās vienotības, kad dziedātāju balsis saplūst vienā veselā korī, kad militāristu parādē soļus mij ar dziesmu, un jaunieši, kas pēc izskata atgādina urlas no rajona, iet līdzās pa ietvi un dzied līdzi. Tie ir tie brīži, kad kaut kas neparasti spēcīgi aizķer un Tevī rodas atklāsme, cik vienoti mēs spējam būt, ja vēlamies.
Šādās dienās gribas vairāk atkausētu akmeņu sirdis, kuras ikdienas rutīnā mums visiem ir kļuvušas cietas.

Sat, 15 Nov 2008 20:30:43 GMT

Kad tikšu tam pilnmēnesim klāt - redzēs viņš zilus brīnumus!!!

Thu, 13 Nov 2008 21:51:51 GMT

Mana saskaņa ar sevi sākas brīdī, kad ir klusums visapkārt un es & es un myself.
Radio sevī es neciešu visvairāk, un es vēl neesmu atradusi pogu, kā to izslēgt kā arī veidu kā nenoreaģēt uz apkārtējiem trokšņiem.
Ja viss būtu tā kā es vēlos, es vienkārši klusētu un neizpīkstētu nevienu skaņu, jo tā ir labāk.

Fri, 24 Oct 2008 14:10:16 GMT