| |
[Nov. 20th, 2008|11:25 pm] |
 |
|
|
| Bāleliņi karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma. |
[Nov. 18th, 2008|07:39 pm] |
Šajā valstī daudz kas nav kārtībā, tomēr šodien vairākkārt asaras aizķērušās kaklā un maļās un maļās. No tās vienotības, kad dziedātāju balsis saplūst vienā veselā korī, kad militāristu parādē soļus mij ar dziesmu, un jaunieši, kas pēc izskata atgādina urlas no rajona, iet līdzās pa ietvi un dzied līdzi. Tie ir tie brīži, kad kaut kas neparasti spēcīgi aizķer un Tevī rodas atklāsme, cik vienoti mēs spējam būt, ja vēlamies.
Šādās dienās gribas vairāk atkausētu akmeņu sirdis, kuras ikdienas rutīnā mums visiem ir kļuvušas cietas. |
|
|
| |
[Nov. 15th, 2008|10:30 pm] |
|
Kad tikšu tam pilnmēnesim klāt - redzēs viņš zilus brīnumus!!! |
|
|
| |
[Nov. 13th, 2008|11:48 pm] |
Mana saskaņa ar sevi sākas brīdī, kad ir klusums visapkārt un es & es un myself.
Radio sevī es neciešu visvairāk, un es vēl neesmu atradusi pogu, kā to izslēgt kā arī veidu kā nenoreaģēt uz apkārtējiem trokšņiem.
Ja viss būtu tā kā es vēlos, es vienkārši klusētu un neizpīkstētu nevienu skaņu, jo tā ir labāk. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2008|05:09 pm] |
 |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2008|10:05 pm] |
Kad cilvēks nomirst un nonāk paradīzē, viņam ir iespēja redzēt savu savu dzīvi, kā viss ir bijis. Cauri savai dzīvei viņš redz vijamies divas pēdas un jautā Dievam, "kam tās pieder?"...Dievs viņam atbild, ka "Tās vienas ir Tavas un otras manas"... Cilvēks skatās un redz, ka visgrūtākajos brīžos cauri dzīvei vijas tikai vienas pēdas, tāpēc viņš jautā: "Dievs, kāpēc, kad man gāja vissmagāk, Tu nebiji man blakus?"...uz ko Dievs viņam atbildēja: "Es nesu Tevi uz rokām"
Šito nēsāju sev līdzi, lai vieglāk, kad šķiet, kad grūti ir. |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2008|11:06 am] |
Šorīt nosala pirksti un deguns.
Gribas uzvilkt siltu džemperi, zābakus līdz ceļgaliem un braukt Zelta rudeni lūkoties, sarkanus pīlādžus un pirmās dzeltenās kļavlapas. |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2008|09:50 pm] |
|
Šis laiks ir kā siltas, miklas rokas, kas apņēmušas visu manu ķermeni. Mazliet nepatīkami un kaislīgi reizē. Nevaru saprast, kā īsti, bet reizēm gribas, lai šī slapjā tveice izbeidzas. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|11:34 pm] |
Ziniet, Tie cilvēki, kas man ir apkārt.. Tādus otrus pat ar uguni nesameklēt!
Es mīlu savus vecākus, draugus un kolēģus! Jo viņi ir tā vērti!
Nē, es meloju - pat vairāk nekā Tā vērti, ko ir spējīga šī laicīgā pasaule mums sniegt. |
|
|
| Mazliet par mani |
[Sep. 5th, 2008|10:20 pm] |
Tik tālu sevi pazaudēt
Un iekrist nebūtībā
Bezjūtībā un pieradumā
Var
Izdarīt kā sāp visvairāk
Un vismazāk just
Tikai lielākā daļa cilvēces
Nosodīt un izsmiet
Un jūtas ar varu izdzēst
Tik pelnus atstāt
Un visu, kas dzīvē ir skaists.
Es pasmaidīju pasaulei
Un tā smaidīja man pretī
Kā bērns
Tik nevainīgs un skaists
Bez grēka un iekāres
Bez sāpēm un kliedzieniem dzimis
Tik ļoti, ļoti daudz,
Ka man palika pāri. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|09:53 pm] |
Viss nāk un notiek tieši tad, kad ir īstais laiks..
Izstiepšanās un saraušanās ir bezspēcīgākas kā stipras domas un liela vēlme, vai ne tā? |
|
|
| |
[Sep. 2nd, 2008|10:15 pm] |
|
Pilnīgs miers šovakar mani apņēmis. Visaptverošs un kluss miers, kas robežojas ar vājprāta mieru, kad cilvēki vienkārši ieslīgst apātijā. Šoreiz ir tas otrais miers, kad ir sajūta - viss ir kārtībā. Kas tieši - līdz galam nav skaidrs, bet viss ir kārtībā. Un viss ir labi. Viss ir. Tikai jāpaņem vai jāpagaida un tad jāpaņem. Tāds miers ir reti kad, tāpēc šovakar gribas vienkārši smaidīt, cik tā pasule ir skaista! |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2008|11:28 pm] |
|
Aizver kādreiz acis un pacelies spārnos. Kad dzirdēsi patiesu smaidu - zini, Tu esi tuvu. |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2008|10:30 pm] |
|
Otrdienas un "Rudens leģendu" laiks. |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2008|12:50 pm] |
|
Paslēpties, noslēpties, pazust & neatrasties. Vēl kādu brīdi nē. |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2008|10:50 am] |
Mīlestība pati tevi atradīs. Pat, ja tu mēģināsi no tās noslēpties. Vismaz man tā vienmēr ir: kopš 5 gadu vecuma es slēpjos no meitenēm, bet viņas mani vienalga vienmēr atrod.
Avots: Dāvis - 8 g.vecs |
|
|
| fetišs |
[Aug. 24th, 2008|10:06 pm] |
|
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2008|10:21 pm] |
Kad man jautā, kā man iet, es parasti atbildu, ka garlaicīgi nav.
Vistīrākā patiesība. |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2008|09:30 pm] |
Atbrīvota enerģija liek dvēselei dziedāt.
Tieši atbrīvotība ir tā sāls. |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2008|10:39 am] |
Ievainojoši vārdi vienmēr gulēs kā lietus apsista labība.
Tiem nav atpakaļceļa.
Kas pateikt, tas pateikts.
Kā ir - tā jādzīvo. |
|
|