| Bāleliņi karā jāja, No akmeņa sirdi ņēma. |
[Nov. 18th, 2008|07:39 pm] |
Šajā valstī daudz kas nav kārtībā, tomēr šodien vairākkārt asaras aizķērušās kaklā un maļās un maļās. No tās vienotības, kad dziedātāju balsis saplūst vienā veselā korī, kad militāristu parādē soļus mij ar dziesmu, un jaunieši, kas pēc izskata atgādina urlas no rajona, iet līdzās pa ietvi un dzied līdzi. Tie ir tie brīži, kad kaut kas neparasti spēcīgi aizķer un Tevī rodas atklāsme, cik vienoti mēs spējam būt, ja vēlamies.
Šādās dienās gribas vairāk atkausētu akmeņu sirdis, kuras ikdienas rutīnā mums visiem ir kļuvušas cietas. |
|
|