| |
[Sep. 5th, 2008|09:53 pm] |
Viss nāk un notiek tieši tad, kad ir īstais laiks..
Izstiepšanās un saraušanās ir bezspēcīgākas kā stipras domas un liela vēlme, vai ne tā? |
|
|
| Mazliet par mani |
[Sep. 5th, 2008|10:20 pm] |
Tik tālu sevi pazaudēt
Un iekrist nebūtībā
Bezjūtībā un pieradumā
Var
Izdarīt kā sāp visvairāk
Un vismazāk just
Tikai lielākā daļa cilvēces
Nosodīt un izsmiet
Un jūtas ar varu izdzēst
Tik pelnus atstāt
Un visu, kas dzīvē ir skaists.
Es pasmaidīju pasaulei
Un tā smaidīja man pretī
Kā bērns
Tik nevainīgs un skaists
Bez grēka un iekāres
Bez sāpēm un kliedzieniem dzimis
Tik ļoti, ļoti daudz,
Ka man palika pāri. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|11:34 pm] |
Ziniet, Tie cilvēki, kas man ir apkārt.. Tādus otrus pat ar uguni nesameklēt!
Es mīlu savus vecākus, draugus un kolēģus! Jo viņi ir tā vērti!
Nē, es meloju - pat vairāk nekā Tā vērti, ko ir spējīga šī laicīgā pasaule mums sniegt. |
|
|